Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji labprāt vēlas patērēt pašmājās ražotus piena produktus. "Mēs prasījām, vai, iegādājoties piena produktus, jums ir svarīga to izcelsmes valsts? Mēs redzam, ka ir diezgan daudzi tādi, kuriem tas nav īpaši svarīgi. Bet vairāk nekā puse tomēr saka, nē, mums ir svarīgi, kur šis produkts ir ražots," teica "SKDS" valdes loceklis Arnis Kaktiņš.
Tomēr tikai puse aptaujāto tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos produktus no importētajiem, un vairums pauda pārliecību, ka, piemēram, produkta “Mājas saldējums” izcelsmes valsts ir Latvija. Taču patiesībā saldējumu ar latvisko nosaukumu un latviskām garšām ražo Lietuva. Līdzīgi ar Lietuvā ražoto pienu “Annele”.
"Tā vēlme pirkt to vietējo ir. Ir pat vēlme maksāt vairāk naudu, bet tas, ko mēs redzam, ļoti daudzos gadījumos ir stingrs pamats domām, ka ir problēmas atšķirt, kas īsti ir vietējais, kas ir savējais," teica Kaktiņš.
Piena nozare piedzīvo grūtus laikus. Tā saka piensaimnieki, kas esot vērsušies Saeimas Tautsaimniecības komisijā ar lūgumu mudināt veikalos pašmāju piena produktus novietot atsevišķā plauktā. Kampaņas autori to nestāsta, bet vienlaikus atzīst, ka arī paši Latvijas svaigpienu eksportē, īpaši uz Lietuvu, no kuras atpakaļ saņemam gatavu, kaimiņos ražotu produktu.
Vaicāts, vai nav būtiski, ka pienu nopērk un tas neiet zudumā, Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes vadītājs Guntis Gūtmanis atbild, ka grib, lai cilvēki var saprast, ko tieši pērk. "Mēs ražojam daļu piena produkcijas, iespējams, tajās teritorijās, kas ir tuvāk Lietuvas robežai. Tur varētu būt, ka piena uzņēmumi kaut ko nopērk, bet pārsvarā mēs savu produkciju spējam saražot no sava piena," teica Gūtmanis.
Jaunākie dati par 2018. gadu rāda, ka pērn krities gan piena un piena produktu eksports, gan imports.
