Cilvēks ziņu virsrakstos – pārtikas cenu straujā kāpuma ietekme uz iedzīvotājiem

Šogad ziņu virsrakstos teju ik mēnesi publicēti inflācijas dati un rekordi, kā arī to ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju un dažādām nozarēm. Viens no lielākajiem cenu kāpumiem ir tieši pārtikai. Latvijas Radio ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" šoreiz vairāki rīdzinieki vērtēs, kā šī gada straujā inflācija ietekmē viņu ikdienu un kādus taupības paradumus viņi ievieš savās mājsaimniecībās. 

Cilvēks ziņu virsrakstos – pārtikas cenu straujā kāpuma ietekme uz iedzīvotājiem
00:00 / 05:39
Lejuplādēt

Patēriņa cenas tieši pārtikai gada laikā pieaugušas par teju 30%. Inflācija skar visas produktu grupas, bet īpaši cēlusi cenas maizei, miltiem, rīsiem, vistas un liellopu gaļai, saldētām zivīm, pienam, biezpienam, sieram, sviestam, augu eļļai, cukuram, kā arī čipsiem.

"Mums šobrīd aiziet lielākā daļa naudas tieši pārtikai, un tagad vēl arī ir jādomā, vai ko ēst nopirkt, vai par dzīvokli vajadzēs samaksāt," tā sacīja Purvciema apkaimē sastaptā pensionāre Ludmila. Viņa pauda, ka šī gada straujo cenu kāpumu jūt savā maciņā katru reizi, kad dodas pēc pārtikas. Viņai veikalā ierasti vajadzīga maize, piens un vistas gaļa, un, kā liecina arī inflācijas dati, katra no minētajām produktu grupām krietni sadārdzinājusies. 

Savukārt no agrāk iecienītajiem saldumiem pensionāre tagad atsakās. Ludmila stāstīja: "Kaut ko no saldajiem kādreiz pirkām, bet tagad nepērkam. Āboli no dārza mums ir, un tad varam paši kaut ko uztaisīt. Gāze tomēr arī [dārga], bet var kādu saldumu izcept. Torti gan es sen neesmu pirkusi, tāpēc ka dārgi."

Tikmēr rīdziniece Marina secināja, ka pārtikas sadārdzinājumu pārdzīvot šķiet vieglāk tad, ja ģimene dzīvo kopā lielākā lokā. Viņa zem viena jumta dzīvo ar vīru un māti, kas jau ir pensijā. Šajā mājsaimniecībā joprojām ir daudzveidīgs pārtikas grozs, bet, piemēram, zivis vienmēr Marinas mājās bijusi delikatese, un tagad to vairs tik bieži nepērk taupības dēļ.

Marina sacīja: "Viss ir dārgi, arī degviela un visi produkti, protams, maize un piena produkti visi. (..) Es domāju, ka puse [no ienākumiem tiek tērēta pārtikai], bet agrāk bija mazāk nekā puse. Mēs gan arī ekonomējam, jo arī elektrība tagad ir dārgāka. Agrāk neskatījāmies akciju preces veikalos, tagad skatāmies. No kaut kādām delikatesēm [atsakāmies], piemēram, zivi agrāk ēdām, tagad vispār neēdam, jo tagad ļoti dārgi."

Purvciema daudzstāvu māju ielokā sastaptā Jekaterinas kundze atklāja, ka viņai jau ir 90 gadu un viņa dzīvo kopā ar meitu, kurai ir invaliditāte. Pensionāre ir pateicīga par pensijas pieaugumu šogad, bet ar esošo pārtikas produktu sadārdzinājumu izdzīvot palīdz tieši mazbērni.

"Agrāk mums ar meitu uz abām pietika ar 5 eiro, lai pāris dienām veikalā kaut ko ēdamu varētu sapirkt, tagad vajag vismaz 10 eiro, jo viss ir dārgāks. Te gan šajā veikalā, paldies Dievam, vēl maizīti var nopirkt zem eiro, citur ir dārgāk. Bet paši svarīgākie produkti ir kartupeļi, maize un speķis. Tas mums arī kara laikā palīdzēja izdzīvot. Protams, gribas arī kādu saldumiņu, bet esmu sākusi uz to taupīt, jo nepietiek un ir jādomā līdzi. Lūk, banāniņu sagribas, bet tas ir dārgs, bet ko padarīsi," pastāstīja Jekaterina.

Savukārt Valērijs stāstīja, ka

pie šī gada inflācijas īpaši grūti izdzīvot vientuļiem cilvēkiem, lai būtu gan paēsts, gan nomaksāti mitekļa rēķini.

Viņš novērojis, ka tieši graudaugu produkcija kļuvusi pārlieku dārga un sācis vairāk pievērst uzmanību akciju precēm.

Daudzbērnu māte Signija iezīmēja, ka kuplajai ģimenei lielākā daļa ģimenes budžeta tiek tērēta tieši pārtikai, tādēļ būtiski izjūt arī cenu kāpumu.

"Tā kā man ir liela ģimene, mums ir pieci bērniņi, un, ja es agrāk aizgāju uz veikalu un man sanāca par 80 eiro divi pilni maisi ar pārtiku, tad tagad es iebraucu un bez teju 300 eiro man tur nav ko darīt. Tas pats biezpiens, desa, siers, tāpat gāze un ūdens. Nu, mums ir gan māja, gan dzīvoklis, tad tie tēriņi ir tādi, kā ir. Un es saprotu, ka mazāki viņi nepaliks," sūrojās Signija.

Viņa atzina, ka inflācija mainījusi ēst gatavošanas paradumus: "Nu, varbūt mēs neķeram visu pēc kārtas veikalā, paskatāmies, kam ir kāda akcija, vai paņemam kādu jogurtu ar šodienas datumu, kuru mēs uzreiz apēdīsim. Nu, no kaut kā ir arī jāatsakās, varbūt to lasi svētku galdam es nopirkšu, bet zivju diena man nebūs katru nedēļu, ko varēju iepriekš atļauties."

Latvijā gada kopējā inflācija oktobrī bijusi 21,8% un tā ir augstāka nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina "Eurostat" dati. Pagājušajā mēnesī – oktobrī – cenu kāpums gan nedaudz sācis bremzēties, bet tas nav apstājies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti