Cilvēki retāk iekļūst virtuālo krāpnieku nagos

Finanšu nozares asociācija aicina uzmanīties no jauniem pikšķerēšanas mēģinājumiem, kuru nolūks ir izkrāpt naudu. Kopš septembra beigām vairāki iedzīvotāji, tostarp "SEB bankas" klienti, savos e-pastos saņēmuši krāpnieciska rakstura ziņu ar aicinājumu pārbaudīt savu bankas kontu. Taču bankas šos e-pastus nav sūtījušas, tas ir krāpnieku roku darbs.

Cilvēki retāk iekļūst virtuālo krāpnieku nagosZane Mače

    Nereti bankas par saviem jaunumiem klientus informē, izmantojot e-pastus vai īsziņas. Taču nevajag paļauties uz to, ka viss, ko saņemam e-pastā ir bankas sūtīts. Pēdējo nedēļu laikā bankas pamanījušas krāpnieku uzdarbošanos. "Cilveki saņem e-pastus, kur teikts, ka sūtītājs ir "SEB banka" un cilvēki tiek mudināti pieslēgties saitei. Šajā gadījumā tas bija saistīts ar drošības pārbaudīšanu, datu precizēšanu," teica "SEB bankas" informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs.

    Patiesībā saite ved uz dažādām interneta vietnēm, kuras ir radījuši krāpnieki. Neuzmanīgāks cilvēks to nepiefiksē un akceptē krāpnieku veiktos pārskaitījumus. "Šinī autentifikācijas brīdī [lietotājs] vada iekšā savu lietotājvārdu un saņem pieprasījumu apstiprināt ar PIN [vai] "Smart ID", tādā veidā savu lietotāja identifikatoru nododot krāpniekiem," skaidro Blumbergs.

    Saņemot ziņojumu, kas šķietami nosūtīts no finanšu iestādes, bankas aicina to izvērtēt ļoti kritiski. Īpaši, ja tajā tiek lūgts atvērt kādu saiti un ievadīt datus. Ja ziņojums izskatās aizdomīgs, nekādā gadījumā nevajadzētu atvērt tajā norādītās saites un neievadīt prasīto informāciju, tai skaitā piekļuves kodus, veikt maksājumus vai atjaunot personas datus. Obligāti jāpārbauda, vai sūtītāja adrese tiešām atbilst sūtītāja nosaukumam un vai tīmekļa vietnes adrese atbilst reālajai. Kā arī jāskatās, kādā valodā ziņa uzrakstīta. Slikta latviešu valoda ir signāls, ka e-pastu sūtījis krāpnieks.

    Blumbergs saka, cilvēki tomēr kļuvuši piesardzīgāki. "Zinu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri par šādām shēmām ziņo. Tas cilvēkiem rada izpratni, viņi atpazīst, kas tas tāds ir. Tas ir ļoti svarīgi," norāda Blumbergs. Saņemot kādu aizdomīgu ziņu, bankas vienmēr aicina cilvēkus sazināties un noskaidrot, vai iestāde tiešām tādu sūtījusi. Iekrītot krāpnieku nagos, var gadīties, ka zaudēto naudu neizdosies atgūt.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti