Sadaļas Sadaļas

4. studija

Kādas sekas uz veselību atstāj jaunie pārvietošanās līdzekļi?

4. studija

4. studija

Cilvēki ar invaliditāti vēlas strādāt. Cik atsaucīgi ir darba devēji un valsts likumdošana?

Cilvēki ar invaliditāti vēlas strādāt. Cik atsaucīgi ir darba devēji?

Pandēmijas laiks lielai daļai cilvēku pasaulē ir radījis problēmas ar darbu – daudzi to ir zaudējuši un vēl liela daļa nav varējusi atrast jaunu darbavietu. Tomēr cilvēkiem ar kustību traucējumiem šis laiks ir bijis īpaši izaicinošs. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums ''4. studija" devās ciemos uz invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", lai noskaidrotu, kā viņi ir pavadījuši šo pandēmijas laiku.

Sanita Anspaka astoņus gadus ir strādājusi par lietvedi. Viņai ir bakalaura grāds bibliotēkzinātnēs un informācijas apstrādē, kā arī maģistra grāds vides pārvaldībā. Viņa divus gadus meklēja darbu savā nozarē, taču – bez panākumiem.

"Es pieņēmu lēmumu, ka es strādāšu jebko, kur mani ņems, un es kādu laiku strādāju par apkopēju, ko bija prātam diezgan grūti pieņemt," atzina Sanita.

Šobrīd Sanita ir bezdarbniece. Jautāta par savu sapņu darbu, Sanita atbildēja: "Es gribētu strādāt vai nu kādā bibliotēkā vai arī kādā nelielā uzņēmumā par lietvedi, jo man ir pieredze, to darbu es esmu darījusi."

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" nodarbinātības atbalsta pakalpojuma koordinatore Ināra Korņeva atzina: "Viņas situācija ir tipiska, kāda ir cilvēkiem ar invaliditāti, kad ir laba izglītība, daļēja darba pieredze un nav šīs iespējas strādāt. Un Nodarbinātības valsts aģentūra, kura it kā izteica labus piedāvājumus par šīm subsīdijām un atbalstu... Bet es nezinu, kāds šis risinājums, kamēr netiks motivēti darba devēji, lai viņi būtu ieinteresēti ņemt darbā cilvēku ar invaliditāti!"

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem darbu bijis grūti atrast jau pirms pandēmijas laika, taču pandēmija šo procesu ir padarījusi vēl sarežģītāku. Varētu pat teikt, ka pandēmijas laiks ir īpaši aktualizējis problēmas saistībā ar šādu cilvēku nodarbinātību.

"Ļoti aktualizējās, tāpēc ka es varu pateikt, – mēs šo nodarbinātības atbalsta pakalpojumu sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu sniedzam devīto gadu. Pagājušais gads bija pirmais gads, kad bija ļoti, ļoti maz, salīdzinoši, nodarbināti cilvēki, jo darba tirgū vakanču bija maz un, tai pašā laikā ļoti daudz radās jauni bezdarbnieki," sacīja "Apeirons" pārstāve.

Redzot potenciālā darbinieka labo CV, cilvēki no "Apeirona" tiekot bieži aicināti uz darba intervijām, taču visbiežāk darba attiecības tomēr neizveidojas.

"Atteikums jau nav nekad, ir tāds atteikums, ka mēs esam atraduši labāku kandidatūru, jo neviens jau nekad acīs nepateiks.. Nav ieinteresētības no darba devēja. Diemžēl, mēs nezinām, kā to risināt! Mans personīgais viedoklis: kamēr nebūs motivācijas darba devējam nodarbināt cilvēku ar invaliditāti – vai tās būtu nodokļu atlaides vai kaut kādi citi bonusi, tikmēr, es domāju, ka nemainīsies, jo mums nodarbinātības pakalpojumā, piemēram, šobrīd, šajā gadā ir reģistrēti 24. Visi cilvēki grib darbiņu. Viņi nelūdz pabalstus, viņi nelūdz kaut kādas kompensācijas.. viņi vienkārši grib strādāt," sacīja Korņeva.

Apvienībā norādīja, ka piemērotākais darbs cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu pusslodzes darbs, darbs no mājām vai arī tāds darbs, kurā cilvēkam iespējams ik pa laikam atpūsties vai arī, kur būtu iespēja strādāt sēdus. Protams, ir uzņēmumi, kas, izprotot situāciju, cenšas nodrošināt nepieciešamos apstākļus, taču to nevarētu teikt par lielāko daļu.

"Šobrīd vēl spēkā Darba likumā ir norma par invalīdu atlaišanas iespēju – tā līdz šim būtiski iespaidoja šo apstākli, jo darba devēji uzskatīja to par būtisku risku, lai pieņemtu darbā invalīdus, bet Saeimā trešajā lasījumā ir atbalstīti grozījumi Darba likumā, paredzot tādu redakciju par kompromisu, visām pusēm vienojoties. Attiecīgi ar 1. augustu stāsies spēkā norma, kad personas ar invaliditāti, kam līdz 31. jūlijam jau bija nodibinātas attiecības, šis uzteikuma termiņš būs trīs mēneši, bet, gadījumā, kad tās attiecības būs jaunas, būs noteikts divu mēnešu uzteikuma laiks. Tas, protams, darba devēju ieskatā, būtiski mainīs apstākļus attiecībā uz personu ar invaliditāti nodarbināšanu," atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Tomēr LDDK  norādīja uz kādu būtisku problēmu.  

"No 1. jūlija  spēkā stāsies minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, un, ja mēs skatāmies uz personām ar invaliditāti, tad ir atsevišķas grupas, atsevišķi darbinieki, kas tiek nodarbināti nepilnā darba laikā. Piemēram, ja viņam nolīgtā darba alga ir 250 eiro, tad šobrīd tas nodokļu slogs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērā ir 85 eiro, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, tie jau ir 170 eiro," atzīmēja LDDK pārstāvis.

LTV raidījums secināja: no vienas puses, pozitīvas izmaiņas, lai cilvēku ar kustību traucējumiem darba dzīvi uzlabotu, taču, no otras puses, – jauni sarežģījumi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt