Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības SWIFT sistēma ir līdzīga internetam, kurā iekļautas 11 000 finanšu iestādes pasaulē, kas nodrošina finanšu darījumus. Tā saslēdz pasaules valstis, lai nodrošinātu ātru un ērtu norēķināšanos.
“SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja: “Kad mēs aizejam uz banku, mums parasti ir kods, kuru norādot, mēs esam pārliecināti, ka šis maksājums nonāks vajadzīgajā galamērķi un tas notiks ļoti raiti.”
Piemērs ar atslēgšanu no SWIFT sistēmas atrodams jau pirms desmit gadiem – 2012. gadā. Toreiz par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) kodolprogrammas rezolūcijas pārkāpšanu no SWIFT tika atslēgta Irāna, un rietumvalstu sankcijas radīja šīs valsts ekonomikai smagu triecienu. Sistēmai tika liegts apkalpot Irānas bankas, lai panāktu atteikšanos no kodolieroču izgatavošanas.
Runas par Maskavas atslēgšanu no sistēmas nebūt nav jaunas. Jo arī pēc 2014. gadā īstenotā Krievijas iebrukuma Ukrainā izskanēja aicinājumi šādu sankciju piemērot. Tiesa, ASV un Eiropas sabiedrotie izslēdza iespēju atslēgt Krieviju no sistēmas, pamatojot lēmumu ar to, ka tas būtu saistīts ar ievērojamiem zaudējumiem.
Tagad runas par atslēgšanu no sistēmas ir aktualizējušās Krievijas radīto drošības draudu kontekstā. Krievijas atslēgšana no SWIFT tiek minēta kā viena no potenciālajām sankcijām. Arī Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Meļņiks vēl pirms dažām dienām uz to aicinājis. Bet cik smagas šīs sekas varētu būt?
Kā 2015. gadā izteicās toreizējais Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina,
sankciju kontekstā SWIFT ir pielīdzināms kodolierocim. Tas esot galīgais līdzeklis, un visi to labi apzinoties.
Arī Vācijas Kristīgo demokrātu savienības līderis Frīdrihs Mercs to salīdzināja ar kodolbumbas sprādzienu pasaules ekonomikā. Ja valsts bankām tiek liegts izmantot SWIFT banku komunikācijas tīklu, tam ir plašas sekas uzņēmējdarbībai, jo institūcijas pēc tam faktiski tiek atslēgtas no starptautiskās ieņēmumu plūsmas. Bez piekļuves SWIFT ir daudz grūtāk pārskaitīt naudu valsts ietvaros un ārpus valsts.
„Primārais sitiens būs pa pašas Krievijas ekonomiku, kura var saskarties ar ļoti lielām problēmām, jo visa asinsrite tiek būtiski apstādināta,” atzīmēja ekonomists Gašpuitis.
Pēc diskusijām par Krievijas atslēgšanu 2014. gadā toreizējais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins norādīja, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) saruktu par 5%.
Tomēr atslēgšana ievērojami ietekmētu arī Rietumus, kas bijis būtisks, ja ne galvenais iemesls, kādēļ šī sankcija nav tikusi izmantota līdz šim. Visvairāk atslēgšanas gadījumā ciestu ASV un Vācija, kuru bankas ir biežākie SWIFT lietotāji, kas sazinās ar Krievijas bankām.
“Krievija, lai gan nav pārmērīgi liela ekonomika, tomēr ir integrēta pasaulē un, protams, ka vienas daļas atslēgšana ietekmēs arī pārējās. Rietumos šobrīd tomēr ir tāds viedoklis, ka tas nebūtu jāīsteno, protams, izejot no tā, kā tā situācija attīstās. Proti, ka tas apdraud pašu Rietumu teikšanu nākotnē,” sacīja Gašpuitis.
Viens no vācu laikrakstiem, atsaucoties uz informācijas avotiem valdībās, pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Eiropas valstis un ASV vairs neizskata iespēju sankciju ietvaros izslēgt Krieviju no SWIFT. Tā vietā tiekot apspriesta iespēja ieviest mērķētas ekonomiskās sankcijas pret lielām Krievijas bankām. Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāras komitejas locekle, deputāte Inese Vaidere sarunā ar Latvijas Radio pauda viedokli, ka mērķētas sankcijas pret bankām varētu būt labākas.
“Šis SWIFT atslēgums varētu būt diezgan strīdīgs jautājums, jo tas varētu novest pie paralēlas maksājumu sistēmas izveides un tāpēc, es domāju, ka, iespējams, daudz labāks risinājums būtu veikt sankcijas pret tām bankām, kuras ir iesaistītas dažādos nevēlamos darījumos,” norādīja Vaidere.
Daļa ekspertu domā, ka ilgtermiņā ietekme Krievijā varētu nebūt tik efektīva, kā varētu šķist, jo jebkura valsts agri vai vēlu var pielāgoties.
“SEB” bankas ekonomists Gašpuitis arī uzskata, ka Krievija, īstenojot politiskās ambīcijas, apsver iespēju, ka tā var tikt atslēgta no SWIFT un pēdējo vismaz 10 gadu laikā īsteno pasākumus, lai pārdzīvotu dažādas iespējamās blokādes. Ekonomists piebilda, ka ir jārēķinās arī ar to, ka jebkuri kardināli soļi raisa arī pretreakciju, ka atslēgšana no SWIFT var pazaudēt savu nozīmi, ja Krievija pievēršas citu alternatīvu tīklu sistēmas izveidei.
Krievija jau ilgstoši ir gatavojusies un ieguldījusi atslēgšanā no SWIFT un dara to jau pēc iebrukuma Ukrainā 2014. gadā un toreiz izteiktajām versijām, ka valsti varētu atslēgt no šīs sistēmas.
Toreiz Krievijas centrālā banka "Bank Rossii" veica pasākumus, tādējādi cenšoties nodrošināties gadījumam, ja Krievija tiek atslēgta. Analītiķis Levons Kamerjans norādījis – lai gan īstermiņā atslēgšana no SWIFT ir sāpīga Krievijas ekonomikai, atvienošanās varētu paātrināt valdības soļus, lai veicinātu daudzpolāru, mazāk uz dolāru orientētu globālo kārtību. Proti, paātrināt Krievijas valdības mēģinājumus vēl vairāk samazināt savu atkarību no Rietumu maksājumu infrastruktūras.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
