Panorāma

Bērni sākuši slimot arī vidēji smagi

Panorāma

LTV reidā ar policiju uzrauga mājsēdes ievērošanu

Cik pedagogiem piemaksāja par darbu Covid-19 apstākļos?

Cik pedagogiem piemaksāja par darbu Covid-19 apstākļos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 dēļ gandrīz jau veselu gadu vairāk darba ir ne vien mediķiem, bet arī pedagogiem, kam nākas pielāgoties mācībām digitālā vidē un reizumis strādāt paralēli gan klātienē, gan attālināti. Kā novērtēt  un atalgot skolotāju darbu Covid-19 pandēmijas laikā? Pagājušā gada nogalē ministrija lēma skolotājiem piemaksas izmaksāt par rudens semestri. Cik liels bija skolotāju darba novērtējums?

Vidējās piemaksas apmēram būtu jābūt 50 eiro lielam

Lai novērtētu pedagogu veikto darbu un kompensētu darba specifiku attālinātā mācību procesa laikā, valdība lēma pedagogiem izmaksāt piemaksas par aizvadīto rudens mācību semestri. Šonedēļ “Panorāmas” e-pastā saņēmām kādas skolotājas vēstuli, kurā viņa raksta, ka piemaksā saņēmusi vien divus eiro. Vai tā var būt?

Latvijā vispārizglītojošās skolās strādā 28 ar pusi tūkstoši pedagogi. Piebildīšu, ka šajā statistikā viens skolotājs var tikt pieskaitīts divas vai vairākas reizes, ja viņš māca vairākās izglītības iestādēs vienlaikus, un tas nozīmē, ka piemaksa viņam var būt par darbu abās no tām. Tomēr, pieņemot, ka liela daļa strādā vienā darba vietā,

proporcionāli 1,1 miljonu sadalot uz 28 ar pusi tūkstošiem, iznāk, ka vidējā piemaksa vienam pedagogam par papildu darbu attālināto mācību laikā sanāk 38,67 eiro.

Visi pedagogi gan šajā rudenī attālināti nestrādāja un tie, kas turpināja vadīt klātienes stundas, pie piemaksām netika. Bet cik skolotāji piemaksas saņēma? To ministrijā nezina atbildēt, jo naudu tālāk tiem pedagogiem, kas vadīja stundas tiešsaistē, skolas sadalot pašas,

tomēr, kā rēķinājuši ierēdņi, vidējās piemaksas apmēram būtu jābūt 50 eiro lielam,

turklāt vēl uz rokas un par pilnas slodzes darbu. LTV aptaujātie eksperti arodbiedrībā, pašvaldību savienībā un skolās saka – vidēji tik daudz sanākt nevarēja.

Kā piemaksas dalīja pašvaldībām un skolām?

Katrai pašvaldībai tika piešķirts atšķirīgs finansējuma apmērs – jo vairāk skolu un slodžu, jo lielāka summa. Bet skolām piešķirtās summas pašvaldībās rēķinātas, balstoties tai skaitā arī uz skolēnu skaitu mācību iestādē. Tātad, jo vairāk skolēnu, jo lielāka summa, visbiežāk arī lielāka slodze un lielāka piemaksa. 

Tālāk pašas skolas naudu dalīja, rēķinot, cik daudzas stundas pedagogs novadījis tiešsaistē? Kāda bijusi atgriezeniskā saite ar skolēniem? Cik laba sadarbība ar vecākiem? Arī slodzi ņēma vērā.

Kādas piemaksas saņēma pedagogi, kuru skolām tika iedalītas salīdzinoši nelielas naudas summas? 

Codes pamatskola atrodas Bauskas novadā, apmēram stundas brauciena attālumā no Rīgas. Pašlaik šajā skolā mācās 123 skolēni, no kuriem vecāko – 7. līdz 9. klašu audzēkņi - kopš oktobra vidus mācās tikai attālināti. Šī skola no Izglītības un zinātnes ministrijas saņēma 511 eiro. Matemātikas skolotāja savas piemaksas apmēru neatklāj un saka, ka to pat īsti nepamanīja.

"Tad, kad man pietrūkst nauda, tad es sāku pētīt, kur es to esmu iztērējusi? Kamēr es iekļaujos budžetā, netērēju laiku šādām lietām. Mēs tāpat strādājam, alga jau netika atņemta. Protams, tagad ir vairāk darba, bet, kā to izmērīt summās? Es droši vien nemācēšu komentēt," saka Codes pamatskolas matemātikas skolotāja Gunta Sirmele.

Mazākā piemaksa bijusi 15 eiro, bet lielākā – 68 eiro, saka skolas direktore.

Aprēķinā ņemts vērā, cik skolotājam vispār bijušas mācību stundas, cik daudz no tām tiešsaistē un cik radošs pedagogs bijis, stundas ne tikai pasniedzot, bet arī, veidojot, piemēram, video klipus. 

"Vidējā piemaksa bija 35 eiro apmēram," atklāj Codes pamatskolas direktore Laila Jurcika, atzīstot, ka neko daudz par to nopirkt nevar. "Un tā ir piemaksa par divu mēnešu darbu. Ja tas būtu par vienu mēnesi, nu, varbūt. Par diviem ir maz. Tā summa ir maza, bet tas ir vairāk nekā nekas. Pavasarī nebija nekā!"

Taču pēc nodokļu nomaksas bankas kontā skolotāji saņēma vēl mazāku summu.

"Pieņemsim, vidējais var būt 25 eiro skolotājam. Nu, kaut kas uz Ziemassvētkiem... neliels prieciņš sev. Slodze ir liela un tā summa noteikti neatsver to ieguldīto darbu," uzskata Jurcika. 

"Ja visu mūžu tu esi nostrādājis, kur tad tu vairs skriesi? Un īstenībā ir interesanti. Bērni uzlādē. Bērni dod enerģiju, un man vienkārši patīk strādāt ar viņiem," norāda skolotāja Sirmele.

Vairāk nekā trīs stundu brauciena attālumā no Rīgas atrodas Daugavpils novada Biķernieku pamatskola. Tā no Izglītības un zinātnes ministrijas saņēma vien 290 eiro, ko dalīja pedagogiem, kas attālināti mācīja vecāko klašu skolēnus. Tiesa, arī skolēnu skaits šajā skolā ir neliels, vien 57 bērni.

"Vidēji pirms nodokļu nomaksas pedagogi saņēma no 20 līdz 25 eiro.

Mums ir arī vismaz trīs pedagogi, kas saņēma piecus vai septiņus eiro, bet vēl jānoņem nost nodokļi," stāsta Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs. 

Katras stundas sagatavošana tiešsaistē prasa daudz vairāk laika, nekā ikdienišķā mācību procesā. 

"Līdz šim gadam es staigāju bez brillēm, ja? Šobrīd varu pateikt tikai vienu, ka diemžēl bez brillēm es vairs nevaru strādāt, jo vienkārši neredzu," atklāj Mackevičs. "Ja būtu iespējams par 20 eiro nopirkt normālas brilles, tas būtu labi."

Ticami, ka atsevišķi skolotāji patiešām piemaksā varētu būt saņēmuši divus eiro

Tātad ir visai ticami, ka atsevišķi skolotāji patiešām piemaksā varētu būt saņēmuši divus eiro. Skolotāju arodbiedrība gada nogalē saņēma ne vienu vien vēstuli no skolotājiem dažādās Latvijas pašvaldībās, kas arī vaicāja, vai tiešām šāds ir novērtējums par darbu ārkārtējās situācijas laikā, atzīst arodbiedrības vadība.

"Jā. Mēs uzskatām, ka tas nav pietiekami. No vienas puses, mēs priecājamies, ka vispār tāda naudiņa tika piešķirta, tas 1,1 miljons, bet tajā pašā laikā redzat, ka laba doma kādreiz realizējas tā, ka paliek mieles diezgan lielai pedagogu daļai," norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā izveidota īpaša darba grupa, kurā izstrādās konkrētus kritērijus, pēc kādiem aprēķinās piemaksas par attālināto darbu šajā mācību cēlienā. Kādus risinājumus tā varētu piedāvāt?

Izstrādās konkrētus piemaksu aprēķina kritērijus

Izglītības ministrijā atbild, gribējuši, kā labāk, bet īsti nesanāca, atzīst ministrijas valsts sekretārs.

"Manuprāt, tas nav adekvāts novērtējums, bet tas ir tas, ko mēs varējām rast no saviem līdzekļiem. Līdz ar to tas nav prasīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko mēs šobrīd plānojam darīt. Šis ir ministrijas budžets un vairāk par 1,1 miljonu mēs vienkārši nevarējām atrast. Mēs labprāt būtu dāsnāki, bet vienkārši ir kaut kādas iespējas un budžets," saka IZM valsts sekretārs Jānis Volberts. 

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā tapusi kārtējā darba grupa, kurā spriež par to, kā izstrādāt skaidrus piemaksu pārdales kritērijus pedagogiem par darbu pandēmijas laikā, ko viņi veic un veiks šajā pusgadā.

Un sola, ka šoreiz lūgšot naudu Finanšu ministrijai, lai skolotāji varētu saņemt vairāk. Pašvaldību savienība (LPS) arī uzstāj, ka vienādā mērā jānovērtē darbs lielajās pilsētu un mazajās lauku skolās.

"Problemātika šajā pandēmijas situācijā, neatkarīgi no skolas lieluma, ir līdzīga. Ir jāizstrādā vienota sistēma.

Nevar būt tā, ka finansējums tiek piešķirts nevienlīdzīgs. Es gribētu teikt, pat aizvainojošs zināmā mērā," uzsver LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. 

Pašlaik notikušas vairākas darba grupas tikšanās, kurās aizvien meklē finansējumu un izstrādā skaidrus kritērijus un formulas piemaksu aprēķinam. Ministrijas valsts sekretārs sola, tie būšot skaidri tuvāko nedēļu laikā. Bet pašlaik jāiztiek ar tādām piemaksām, kādas ministrija ir iedevusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti