Radio žurnālists Matīss Arnicāns ikdienā brauc ar auto un ir jau pieradis, ka degvielas cenas gandrīz visos benzīntankos mainās vienlaikus. Protams, viņš pameklē, kur ir par kādu santīmu lētāk, taču skaidru un nepārprotamu atbildi uz jautājumu, kādēļ cenas mainās teju sekundi sekundē, viņam tā arī nav izdevies iegūt. Par vienlaicīgo cenu celšanu nebrīnās arī citi degvielas uzpildes stacijā sastaptie šoferi.
„Tas santīms šurpu turpu nekādu lomu nespēlē. Es uzpildos tikai pie vienas firmas, un ir pat cenu atšķirības atkarībā no benzīntanka atrašanās vietas. Viņi reizēm samazina cenu, lai stimulētu apgrozījumu. Tās, protams, ir kapeikas, bet viņi nepārprotami ar mārketingu nodarbojas nopietni. Es zinu, kur var mazliet lētāk uzpildīties. Bet pēc kāda laika viņi tās atkal izlīdzina. Viņi par šīm akcijām neziņo, bet vadītāji jau zina. Protams, ka tur ir vienošanās elementi. Es domāju, ka ir,” stāsta kāds satiktais šoferis.
Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis atgādina, ka Konkurences padome neskaitāmās pārbaudēs un tirgus regulārā uzraudzībā karteli nav atklājusi. Pēc viņa ieskatiem, cenas dažādās stacijās atšķiras būtiski.
Tālbraucēju šoferi arī atzīst, ka degvielas cenas mēdz atšķirties starp dažādām valstīm, tādēļ ir jāzina, kurā valstī pildīt pilnu bāku, bet vienas valsts ietvaros starp dažādām firmām tās svārstās vien par dažiem centiem. Bankas „Citadele” ekonomikas eksperts Zigurds Vaikulis skaidro, ka degvielas cenas Latvijā tomēr lielā mērā svārstās saistībā ar izmaiņām pasaules tirgos: „Latvijā cenas benzīna tankos, iespējams, neseko tik ātri uz leju un dažos gadījumos, iespējams, uz augšu, kā tam vajadzētu būt, skatoties uz degvielas cenām pasaulē. Bet kopumā šī saikne starp ārējiem faktoriem un iekšējām cenām saglabājas diezgan stabila cauri gadiem. Par kaut kādām milzīgām novirzēm īsti runām mēs nevaram.”
Eksperti pat norāda, ka pētīt Latvijas lokālo degvielas tirgu par iespējamo karteli ir diezgan bezjēdzīgi, jo patiesībā vienošanās pasaules augstākā līmeņa spēlētāju lokā, un mūsējie ir spiesti tikai sekot viņu komandām.
Konkurences padomē izveidota īpaša karteļu apkarošanas vienība. Viens no pirmajiem darba rezultātiem varētu būt paziņojums par to, ir vai nav kartelis degvielas tirgū. Ar ko īsti nodarbosies karteļu apkarošanas vienība un vai tā sekmēs nelikumīgo slepeno vienošanos izzušanu?
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „Karteļi ir nopietna problēma, jo mēs visi esam spiesti maksāt vairāk un godīgie uzņēmēji nevar ar karteli konkurēt. Esam atklājuši vairākus desmitus karteļu, pazīstamākie ir olu kartelis un „Samsung” kartelis.”
Karteļu apkarošanas vienības vadītāja Marika Grunte: „Īpašas vienības izveidošana ļaus cilvēkiem, kas līdz šim bija izkaisīti pa dažādām nodaļām, strādāt operatīvāk kopā.
Karteļu dalībnieki kļūst arvien viltīgāki un slepenās vienošanās atklāt ir arvien sarežģītāk.
Īpašu uzmanību pievēršam publiskajiem iepirkumiem, kur reizēm ir bijuši pat tādi kuriozi, ka pieci dažādi konkurenti iesniedz piedāvājumus ar vienādām gramatiskām kļūdām. Tad nu ir skaidrs, ka tur kaut kas nav kārtībā. No malas pamanīt karteli, vienkārši iepērkoties veikalā, nav nemaz tik vienkārši. Mēs izmantojam visas legālās un atklātās metodes informācijas iegūšanai. Ir gadījumi, kad mums ziņo par aizdomīgiem notikumiem, un mēs varam pievērst pastiprinātu uzmanību. Īpaši gribu atgādināt, ka jebkuram, kurš tagad ir iesaistījies kartelī, ir iespēja atnākt uz Konkurences padomi un par to paziņot, un šāda, ja tā var teikt, „grēku nožēla” arī atbrīvos viņu no soda sankcijām. Tāpat aicinām droši zvanīt un konsultēties, ja kādreiz rodas šaubas, vai drīkst tā darīt vai nē, vai tik tas nebūs kartelis, piemēram, ja divi ražotāji vienojas preces uz kādu attālāku vietu vest ar kopīgu mašīnu. Tas jau nenozīmē, ka konkurenti vispār nedrīkst kontaktēties. Taču kopējs nozares paziņojums, ka tagad visi cels cenas, ir skaidra karteļa pazīme.”
