Cik maksāsim nākamziem? Eksperti un tirgus dalībnieki vērtē, ka gāzes cena vasarā var svārstīties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Gāzes tirgus cena patlaban ir līmenī, kāds bija pirms Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, bet eksperti un tirgus dalībnieki vērtē, ka vasarā tā var svārstīties. Tādēļ izaicinājumi gan siltumuzņēmumiem, gan mājsaimniecībām arī pirms nākamās ziemas sezonas saglabāsies tādi paši kā līdz šim. Proti, jāspriež, kā un vai mainīsies gāzes cena nākotnē, vai šobrīd ir izdevīgākais brīdis, lai gāzi pirktu visam gadam, vai vēl nogaidīt, un vai līgumus slēgt ar fiksētu vai mainīgu cenu.

ĪSUMĀ:

Cik maksāsim nākamziem? Eksperti un tirgus dalībnieki vērtē, ka gāzes cena vasarā var svārstīties
00:00 / 10:54
Lejuplādēt

Gāzes cena atgriezusies pirmskara līmenī

Vēl dažas dienas pirms kara Ukrainā sākuma pērn februārī dabasgāzes tirgus cena Eiropā bija aptuveni 70 eiro par megavatstundu, bet jau martā cena sasniedza piecas reizes augstāku līmeni – teju 350 eiro par megavatstundu. 

Ņemot vērā tobrīd neskaidro gāzes pieejamību, tirgotāji aktīvi veidoja gāzes krājumus šai ziemai un cena būtiski pieauga. Savukārt siltumuzņēmumi un mājsaimniecības lauzīja prātus par to, kā un kad ir īstais brīdis slēgt līgumus ar tirgotājiem. 

Pēdējos mēnešos gāzes cena strauji kritusies un tā atkal ir pirmskara laika līmenī.

"Šobrīd ir vairāki priekšnoteikumi, lai nākošā ziema, ņemot vērā šos līgumus un piegādes, kas šobrīd tiek kontraktētas, būtu ar caurmērā zemākām dabasgāzes izmaksām nekā aizvadītajā ziemā," atzina AS "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucenieks.

"Latvenergo" pārstāvis: Gāzes cena joprojām var svārstīties

Lai arī gāzes patēriņš pērn Latvijā krities, "Latvenergo" pārdošanas direktors Mucenieks lēš, ka uzņēmuma iepriekš dārgi iepirktās gāzes apjoms lielākoties tiks patērēts līdz šīs apkures sezonas beigām. Šobrīd uzņēmums pakāpeniski gatavojas nākamajai ziemai un turpina slēgt līgumus par piegādēm caur Klaipēdas termināli jau par jauno gāzes cenu. 

Vienlaikus Mucenieks vērtē, ka cena joprojām var svārstīties.

"Šobrīd to cenas kritumu lielā mērā veicinājuši labvēlīgie laika apstākļi visā Eiropā, gan arī tas, ka Eiropai kopumā izdevās būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu. Jautājums, vai šis samazinājums turpināsies arī nākamajā sezonā, ja būs redzams, ka gāze kļuvusi lētāka, jo daļa no tā šobrīd samazinātā patēriņa, iespējams, tajā brīdī atgriezīsies, ja apkures izmaksas ir zemākas. Tāpat otrs faktors ir tas, kā globālajā tirgū notiks konkurence starp Eiropu un Āziju, jo mēs spēlējam arī šajā globālajā tirgū. Šajā ziemā tas pieprasījums Āzijā ir zems, bet, tam pieaugot, tas arī var veicināt cenu kāpumu. Ir ārkārtīgi grūti pateikt, uz kuru pusi šīs cenas virzīsies, – tās var kļūt lētākas, bet tās var arī kāpt," atzīmēja "Latvenergo" pārstāvis.

Lai arī uzņēmums iepriekš paudis, ka tik ilgi, kamēr dārgākā gāze nebūs iztērēta, siltuma ražošana lētāka nekļūs, Mucenieks skaidroja, ka, apvienojot tos gāzes krājumus, kas iepirkti rudens sākumā, ar papildinājumiem, kas iepirkti vēlāk, jau šobrīd tomēr veidojas zemākas dabasgāzes izmaksas, nekā uzņēmums iepriekš prognozēja. Tādēļ "Elektrum" jau šajā sezonā pazeminājis dabasgāzes cenu mājsaimniecībām.

Siltumuzņēmumi uz nākamo apkures sezonu raugās cerīgi, tomēr ir izvēles priekšā – kad iepirkt gāzi ziemai

Mucenieks skaidroja: "Tas mums ļāva mazināt šo apkures tarifu pamanāmi, jau sākot no marta, un redzam, ka tas ir devis iespēju pārskatīt savu tarifu arī "Rīgas siltumam" jau no 1. aprīļa. 

Proti, tur, kur gāzi iegādājas Latvijas uzņēmumi, tostarp arī citi siltumapgādes uzņēmumi, tur ir sākusies kustība un arī jaunu līgumu slēgšana, un tur mēs redzam progresu, un tas ļauj skatīties arī uz to, ka tām vidējām izmaksām dabasgāzei tautsaimniecībā nākamajā rudenī jābūt zemākām.

"Rīgas siltums" pagājušajā nedēļā ziņoja, ka arī nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies pat trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi, kas liekot cerīgi raudzīties uz nākamo ziemu. 

Tomēr Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš skaidroja, ka katrs siltumuzņēmums patlaban ir izvēles priekšā, vai gāzi iepirkt no tirgotājiem šobrīd vai vēl nogaidīt un līgumus slēgt ar fiksētu vai mainīgu cenu.

"Ir tas loterijas jautājums, vai nopirkt tagad uz visu apkures sezonu, bet varbūt gāze paliks vēl lētāka. Un šobrīd tā situācija ir nestabila tādā ziņā, ka ir diskusijas, ka nākamā apkures sezona arī var būt sarežģīta, jo nav pabeigti vēl visi Eiropā paredzētie sašķidrinātās gāzes termināļi. Tā kā centralizētās siltumapgādes uzņēmumi jau tagad domā par gāzes iegādi nākamajai sezonai, bet jautājums – vai pirkt gāzi uz vasaras sezonu tagad un pēc tam apkures sezonai, vai pirkt jau tagad visam gadam – no maija līdz maijam," stāstīja Vītoliņš.

Siltumuzņēmumu asociācija: Gāzes tirgus cenas kritums vēl negarantē zemas apkures izmaksas nākošziem 

Prognozējot, kā nākamajā ziemas sezonā apkures rēķini varētu mainīties iedzīvotājiem, Vītoliņš bilda, ka gāzes tirgus cenas kritums šobrīd negarantē zemas apkures izmaksas nākamajā ziemā.

Vītoliņš skaidroja: "Ja gāzes cenas un arī cits kurināmais saglabāsies esošajā līmenī, jo siltumuzņēmumu bilancē ir gan šķelda, gan dabasgāze kā kurināmais, tad faktiski iedzīvotājiem nākamajā sezonā būtiski nekas nemainīsies rēķinos, jo šobrīd kurināmā cenas ir noslīdējušas līdz tādai, kādu cilvēki tagad redz savos rēķinos ar valsts atbalstu. Izskatās, ka tas būs līdzīgi, kā tagad cilvēki maksā, tikai tagad valsts nosedz šīs lielās gāzes un šķeldas pieauguma izmaksas, bet cilvēks rēķinā redz tikai to gala ciparu."

Pavasarī arī mājsaimniecībām Latvijā būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. 

Pērn vasarā Saeimā grozītais Enerģētikas likums paredz, ka 1. maijā beigs pastāvēt regulēts saistīto lietotāju tarifs par dabasgāzi un līdz šim dominējošajam tirgus spēlētājam – "Latvijas gāzei" – vairs nebūs publiskā tirgotāja statuss. 

Mājsaimniecībām gan jau kopš 2017. gada ir tiesības brīvi mainīt gāzes tirgotāju, bet līdz šim nav bijusi augsta aktivitāte. Lielākoties mājsaimniecības turpina saņemt dabasgāzi par regulētu tarifu no "Latvijas gāzes". 

Maijā visiem gāzes lietotājiem būs jāizvēlas savs tirgotājs un jāvienojas par cenu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons skaidroja, ka maijā visiem gāzes lietotājiem būs jāizvēlas savs tirgotājs un jāvienojas par dabasgāzes cenu.

Miķelsons norādīja: "Līdz šim regulatoram bija pienākums pārbaudīt "Latvijas gāzes" aprēķināto saistīto lietotāju cenu, bet turpmāk pati cena veidojas kā vienošanās starp tirgotāju un lietotāju, bet regulatoram tad būs pienākums pārbaudīt, vai visi tirgotāji savos līgumos ir iekļāvuši obligātās prasības, kas būs iekļautas noteikumos par cenas veidošanos. Vai šis universālā pakalpojuma cenas aprēķins nepārsniedz noteikto atsauces cenu. Un arī uzraudzīsim, vai ir godīgi ievērota konkurence starp tirgotājiem, vai tiek piemēroti apstiprinātie sadales un pārvades tarifi, kas attiecas uz gāzes piegādi, kā arī izskatīsim strīdus, bet pati saistīto lietotāju cenas uzraudzība vairs tad nebūs regulatora atbildība."

"Latvenergo" plāno, ka tas audzēs klientu skaitu un uzņēmuma pozīcija tirgū kļūs spēcīgāka. Patlaban "Elekrum" ir ap 20 000 klientu, un līdz gada beigām uzņēmums to cer palielināt līdz aptuveni 100 000 klientu. Savukārt "Latvijas gāzei" mājsaimniecību tirgū ir vairāk nekā 350 000 klientu. 

Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija: Jauni mājsaimniecību gāzes tirgus dalībnieki neparādīsies, piedāvājuma klāsts – dažādosies

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektora Gunāra Valdmaņa ieskatā pēc 1. maija jauni mājsaimniecību gāzes tirgus dalībnieki neparādīsies, bet piedāvājuma klāsts dažādosies.

"Es domāju – lielie spēlētāji būs tie paši, kas ir arī elektrības tirgū – "Virši", "Enefit", "Ignitis", "Latvenergo", "Latvijas gāze". Konkurence tā pati, tikai varbūt aktīvāki kļūst tie, kas ir šobrīd vēl nogaidošā pozīcijā. Bet, tā kā vairumtirgus cena ir publiska, tad es domāju, ka tas viss būs caurspīdīgi saprotams un nebūs iespējams, ka kāds tirgotājs var pateikt kosmisku cenu. Tas būs līdzīgi kā elektrības tirgū šobrīd un plus/mīnus tā cena balansēs tuvu tirgus cenai. Protams, atkarībā no tā, kādi būs tirgotāju līgumu nosacījumi, tad tie cenu piedāvājumi var atšķirties pietiekami lielā amplitūdā," atzīmēja Valdmanis.

Saistībā ar gāzes tirgus cenas nākotni Valdmanis prognozēja, ka vasaras vidū un otrajā pusē ir iespējama atgriešanās pie augstākas cenas vairāku apstākļu dēļ.

Viņš skaidroja: "Jāskatās, kāda būs vasara, ja tā būs izteikti karsta, tad pieaugs īstermiņa patēriņš pēc elektrības saistībā ar dzesēšanu, kondicionieru darbība, kas ir aktuāli tieši Eiropas valstīm siltākos platuma grādos. Un tad var rasties tas spiediens uz cenu. Papildus tam jāskatās, kā strādās loģistikas ķēdes visas Eiropas apgādē ar gāzi. Vai neradīsies kādi lokāli iekavējumi ar piegādēm un neradīsies kāda tirgus dalībnieku panika par to, vai visu Krievijas gāzi tad izdosies aizvietot, jo pērn Eiropas Savienībā vēl zināmos apjomos turpināja tā ienākt. Šobrīd ir skaidrs, ka tas apjoms ir vēl mazāks, nekā tas bija pieejams tirgū pērn. Attiecīgi tad tas jautājums, vai to iztrūkstošo daļu izdosies veiksmīgi aizstāt."

Inčukalna gāzes krātuvē krietni lielāki atlikumi nekā citos gados

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss stāstīja, ka šajā ziemas sezonā Inčukalna dabas gāzes krātuvē pagaidām ir krietni lielāki gāzes atlikumi nekā citos gados. Tiesa, šogad izņemšanas sezonā bijusi iespēja gāzi krātuvē arī iesūknēt.

Bariss sacīja: "Tas notiek ik pa laikam, arī janvārī un februārī ir bijuši atsevišķi brīži, kad krātuvē nevis izdod gāzi, bet tajā tiek iesūknēta gāze. Līdz ar to šī brīža atlikums mums ir apmēram 8,9 teravatstundas, kas ir teju par 50% vairāk nekā pērn šajā laikā. Tā kā no tāda krājumu apjomu viedokļa mēs esam ļoti labā pozīcijā."

Marta sākumā notikusi arī pirmā šī gada Inčukalna gāzes krātuves jaudas izsole, kur arī bijusi liela tirgotāju interese. Bariss to saista ne vien ar zemo gāzes cenu tirgū, bet arī ar situāciju reģionā kopumā. Līdzīgi kā pērn pēc Polijas–Lietuvas gāzes starpsavienojuma atvēršanas parādījusies arī citu Eiropas valstu tirgotāju interese par Inčukalna krātuves izmantošanu.

Bariss norādīja: "Pieprasījums uz 1. martu bija divas ar pusi reizes lielāks, nekā mēs varējām iedot. Kopumā esam pārdevuši 6 teravatstundas jeb vietu sešu kuģu apjoma noglabāšanai. Vairāk mēs šajā brīdī nevaram piedāvāt, jo krātuve joprojām ir pietiekami uzpildīta. Taču izsoles vēl turpināsies. Tas būtiskākais jautājums, cik no tā, kas pašlaik tur glabājas, tiks izņemts, un cik pāries uz nākamo sezonu, un no tā būs atkarīgs, cik daudz vietas mēs vēl līdz maijam varēsim izsolīt."

Lielās gāzes tirgotāju intereses dēļ "Conexus" gan neprognozē kādas problēmas ar krātuves kapacitāti. 

Latvijā kopumā dabasgāzes patēriņš pagājušajā gadā samazinājās par 30%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Siltumuzņēmumu asociācija prognozē, ka šajā gadā gāzes patēriņš kritīsies vēl vairāk, jo reģionos tiks izbūvētas vairākas katlu mājas Eiropas fondu projektos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti