Panorāma

Partiju reitingi: jūlijā populārākā “Jaunā Vienotība”

Panorāma

Panorāma

Piedāvā plānu iedzīvotāju atbalstam apkures sezonā

Cik liels būs valsts atbalsts apkures rēķinu segšanai? Ilustratīvi aprēķini

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi detalizētu plānu, ka palīdzēt iedzīvotājiem segt apkures izmaksas nākamajā sezonā. LTV veica aprēķinus, lai varētu uzskatāmāk parādīt, kā tiks rēķināts atbalsts un kāds tas varētu būt. Aprēķini ir veikti, izmantojot publiski pieejamo informāciju, un tie ir ilustratīvi.   

Paredzēts, ka iedzīvotājiem, kuriem ir centrālā apkure, kompensēs pusi no siltumenerģijas tarifa sadārdzinājuma.

Piemēram, 60 kvadrātmetru dzīvoklī apsildīšanai nepieciešamās siltumenerģijas apjoms ir pusotru reizi lielāks par dzīvokļa platību. ”Rīgas siltuma” siltumenerģijas tarifs Rīgā no 15. augusta ir 85,45 eiro par megavatstundu bez PVN. Par šādu hipotētisku dzīvokļa apsildi būtu jāmaksā apmēram 81 eiro mēnesī. Valsts atbalsts būtu nedaudz vairāk par 8 eiro no rēķina.

Šis atbalsta veids būs pieejams no šā gada 1. oktobra līdz nākamā gada aprīļa beigām. Atbalsts tiks piešķirts automātiski.

Savukārt tiem, kuri apkurē izmanto dabasgāzi, automātiska kompensācija būs 3 centi par kilovatstundu no šā gada oktobra līdz nākamā gada beigām. Praksē tas nozīmē, ja ir 120 kvadrātmetru liela māja, tad apkurei nepieciešamais apjoms ir aptuveni 180 kubikmetru gāzes. Ņemot vērā jaunāko “Latvijas gāzes” diferencēto tirdzniecības gala tarifu ar PVN un akcīzes nodokli, gala rēķins bez valsts atbalsta būtu 328 eiro mēnesī. Ar valsts atbalstu – apmēram 270 eiro mēnesī.

Visi minētie aprēķini ir ilustratīvi ar mērķi parādīt iespējamo tendenci. Un tendence rāda, ka valsts atbalsts varētu nesasniegt pat trešdaļu no rēķina summas.   

“Pieņemu, ka liela daļa iedzīvotāju cer uz lielāku atbalstu. Un es arī paļaujos, ka šis mājokļa pabalsts arī ir padarīts daudz pieejamāks visām mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Šīm mājsaimniecībām būs atbalsts arī mājokļa pabalsta veidā, kas segs lielāku daļu mājokļa izdevumu, saglabājot arī iespēju citu vajadzību apmierināšanai,” skaidroja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Atbalsts paredzēts arī malkas iegādei. Valsts kompensācija būs tad, ja malkas cena būs lielāka par 40 eiro par berkubikmetru. Piemēram, ja malkas berkubs maksās 45 eiro, tad valsts kompensēs pusi no sadārdzinājuma, proti, 2,5 eiro par katru berkubu. Taču maksimālais atbalsta apjoms būs 35 berkubikmetri uz vienu mājsaimniecību.

Šis atbalsta veids paredzēts no šā gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Par malku iedzīvotājiem vispirms jāmaksā pašiem un pēc tam ar maksājumu apstiprinošiem dokumentiem jāvēršas pašvaldībā, kura pieņems lēmumu par kompensāciju. 

“Ja jūs nopirksiet malku par 40 eiro berkubā, tad jūs nesaņemsiet atbalstu, jo tā ir tā līnija, līdz kurai valsts saka, ka katrs var samaksāt. Vismaz tā daļa, kas neies pēc mājokļa pabalsta, ja tiešām cilvēks ir trūcīgs un ar ierobežotiem ienākumiem,” skaidroja Indriksone.

Šie un citi kompensācijas mehānismi tiks sagatavoti izskatīšanai valdības sēdē 9. augustā. Savukārt Saeimā regulējumu varētu skatīt 11. augustā, norādīja EM. 

KONTEKSTS:

Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Vēlāk piedāvāts iedzīvotājiem daļēji kompensēt arī malkas un brikešu sadārdzinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt