Dienas ziņas

Ārste no Ukrainas strādā pansionātā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Cik gatavi esam krīzēm pārtikas nozarē?

Cik gatavi esam krīzēm pārtikas nozarē? Diskusijā iezīmē galvenos riskus

Cik gatavi esam krīzēm pārtikas nozarē? Kādi ir galvenie riski un ko darīt? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 3. maijā, vairāku stundu garumā diskutēja lauksaimniecības profesionālo organizāciju pārstāvji un par zemkopības politiku atbildīgās amatpersonas. Šie jautājumi īpaši aktuāli kļuvuši pēdējo mēnešu laikā, kopš Krievija uzsākusi karu Ukrainā.

Kovida krīze vēl nebija līdz galam pārvarēta, kad pienāca 24. februāris un Krievija iebruka Ukrainā. Militārais uzbrukums un visas no tā izrietošās sekas radījušas pamatīgas problēmas visos pārtikas nozares posmos, otrdien atzina kā valsts amatpersonas, tā uzņēmumu un profesionālo organizāciju dalībnieki. Pirmais, ko pašlaik izjūt kā ražotāji, tā patērētājs, – pārtikas cenu pieaugums.

"Mēs ar iepakojumu cenu pieaugumu, ar energoresursu pieaugumu vairs nespēsim šīs cenas turēt," brīdināja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors Mārtiņš Cimermanis.

Pēc Lauku konsultāciju centra aplēsēm, atsevišķām pārtikas produktu grupām šī gada martā cenas bijušas dramatiski augstākas nekā attiecīgi martā pirms gada. Kartupeļiem tie esot 170%, bietēm – 100%, liellopu gaļai – par 49%. Iemesli ir dažādi – arī ražošanas resursu cenu pieaugums – te ir runa par dīzeļdegvielu, minerālmēslu, dabasgāzes cenu kāpumu. Un eksperti lūdz valsti palīdzēt pārdzīvot šo laiku.

"Drošība nekad nav bijusi Latvijas tautsaimniecības plānošanas pamatos. Bet tas, ko es gribu piebilst un ko vienam paveikt ir grūti, – tas ir finanšu nodrošinājums darbam jaunajos apstākļos.

Jo mēs visi dzīvojam uz peļņas/zaudējumu aprēķiniem un uz bilancēm, kas ir veidotas un adaptētas miera apstākļiem. Un šobrīd situācija ir pavisam cita,"

teica lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja: "Tā nav ne vienas nozares problēma, tā nav valdības problēma vai kāda. Tā ir kopējā mūsu šobrīd jaunā realitāte, un mēs viņā dzīvosim kādu laiku."

Pēc Kučinska teiktā, šī nebūs īslaicīga krīze, bet tā var prasīt ilgu laiku. Un tas sarunas dalībniekiem lika pievērsties tālākām debatēm par valsts stratēģiju iespējamas militāras krīzes apstākļos.

"Ja mēs virzāmies negatīvā virzienā, nedod Dievs, tad kāda ir mūsu kā uzņēmumu loma – precīzi aprakstītā sistēmā, kas mums dienā "X" ir jādara? Mūsu darbiniekiem, mums pašiem? Ko valsts sagaida, vai mēs viens no otra sagaidām – kā mēs rīkojamies? Tādā vai citā dienā," vaicāja zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" valdes loceklis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Latvijai ir civilās aizsardzības plāni, kas skar jautājumus arī par pārtikas preču apriti un rezervēm.

Kā atzina speciālisti, lai gan, pēc Eiropas Savienības aplēsēm, dalībvalstis aizvien saražo vairāk pārtikas, nekā patēriņam nepieciešams, Latvijā pārtikas pašpietiekamība neesot līdz galam skaidra, atzina eksperti.

"Skatoties uz vairākiem plāniem, ir, protams, arī tas jautājums aktualizējies, jo daži no viņiem ārkārtīgi detalizēti uzskaita tos rīcības modeļus, un tie plāni ir izvietoti arī publiski pieejami. Mans uzskats ir tāds, ka ne vienmēr tiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tas arī ir tāds – citreiz tiešs drauds, citreiz hibrīda drauds," sacīja krīzes vadības eksperts Jānis Vanags.

Tāpat diskusijā izskanēja, ka, iespējams, vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, veidojot pārtikas ķēdes un rezerves.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt