Cik ētiskas ir ātro kredītu reklāmas?

Ātro kredītu reklāmas mudina aizņemties: tajās ir pensionāri, studenti, jaunie vecāki, kuri stāsta, cik to izdarīt ir ērti un ātri, cik neuzpūsti ir procenti. Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vienu no nebanku kredītdevēju asociācijas reklāmām atzinis par maldinošu. Cik ētiskas ir ātro kredītu reklāmas, kas salīdzina procentu atmaksu ar konfekšu kārbu vai tiesības aizņemties ar izvēles brīvību?  

Agresīvas, pat maldinošas reklāmas, kuru galvenais sauklis ir “aizņemies ātri un ērti”,  rada priekšstatu, ka nauda ir vienas īsziņas attālumā un tas ir glābiņš bez saistībām. Ātro kredītu bizness un tā reklāmas balstās uz pakalpojuma ātro pieejamību, taču - cik ir tādas ātro kredītu reklāmas, kas godīgi brīdinātu arī par lielajām izmaksām, liekot pieņemt pārdomātāku lēmumu? Tādu nav! Tā vietā par ātro kredītu reklāmu varoņiem kļūst pensionāri, strādnieki, pārdevēji un pat studenti.

Viena no reklāmām, kas sabiedrībā izraisīja atbalsis, ir nesen veidotā Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) reklāma, kurā pensionāri un sūra darba darītāji stāsta par to, cik ātrie kredīti ir nenovērtējami gadījumos, kad jābrauc ciemos, jālabo mašīna vai jāpērk zāles, pakalpojumu pat pielīdzinot Latvijas cīņai par brīvību.

Sociālo zinātņu doktore komunikācijas zinātnē Renāte Cāne uzsver, ka šāds salīdzinājums ir neētisks un nepieļaujams.

“Mēs taču cīnījāmies par brīvību! Ak, Dievs, ja kaut ko tādu reklāmas speciālisti var ielikt reklāmā, tad, nu ziniet! Ir lietas, par kurām nespēlējas, arī Latvijas brīvība, kas nāca ar asinīm. Kādi ātrie kredīti? Ārprāts! Ja mēs skatāmies uz ētiku, vai vispār ir tiesības cilvēkiem tik precīzi pasniegt šo informāciju?” sašutumu pauž Cāne.

Tāpat Renāte Cāne papildina, ka reklāmās ir ļoti gudri izmantota psiholoģiskā ietekme un ar minēto reklāmu palīdzību tiek izmantoti tādi cilvēki, kuru ienākumi nav regulāri vai ir mazi un sapratne par finanšu jautājumiem ir nepietiekama.

“Katrs cilvēks, redzot sev līdzīgu tēlu reklāmā, identificējas ar sevi. Katrs pensionārs redz, ka viņš ir tāds pats. Ja jau tas latvietis reklāmā ir paņēmis kredītu un nav nekādu problēmu, un saka, ka ir labi, tad ko tad es - es arī! Tieši tā ir tā ietekme, kas precīzi tiek klāt cilvēkiem. Cilvēki tic tam, ka pakalpojums ir labs. Varbūt tas pat nav slikts, taču tā sabiedrības daļa, kas ņem šos kredītus, nav vissaprotošākā  ekonomiskajos  procesos,” norāda Cāne.

Reklāmas dalībnieks cerējis uz procentu atlaidēm

To, cik patiesi ir LNKA klientu viedokļi, nolemju noskaidrot un pēc ilgas meklēšanas arī atrodu kādu jaunieti vārdā Artis, kurš piekrīt pastāstīt par to, kāpēc piedalījies LNKA reklāmās. Mērķis: noskaidrot vai viņam no dalības reklāmā ir bijis kāds būtisks labums vai arī rīkojies pēc tīrākās sirdsapziņas, no tiesas ticot ātro kredītu lietderībai. Intervija norit “Skaipā”  un personīgu iemeslu dēļ Artis vēlas palikt anonīms, tāpēc vārds ir mainīts.

“Man todien nebija ko darīt. Patiesībā viņi man pazvanīja 10 minūtes pirms reklāmas filmēšanas. Viņi man iedeva sarakstu ar jautājumiem un deva kādas 30 sekundes, lai sagatavotos. Es ātri izskrēju cauri jautājumiem un viņi sāka filmēt,” stāsta jaunietis.

Jautāts, vai tā ir taisnība, ko viņš stāsta reklāmā, Artim nav tūlītējas atbildes. “Godīgi izsakoties, no mana skata punkta - vienalga, kas tu esi - students vai kāds cits, un ja tev ir nepieciešama nauda, tad varētu teikt, ka es saku taisnību, bet, nesakot viņiem savu patieso viedokli, ko es domāju par viņu pakalpojumu, lai neaizvainotu citus klientus”,” klāsta Artis.

Viņš arī apgalvo, ka viņam par dalību reklāmā nesamaksāja, lai gan viņš uz to cerēja. “Domāju, ka viņi man samazinās procentus,” saka Artis.

Latvijas Nebanku kredītdevēju mājaslapā ir atrodami vairāk nekā trīsdesmit cilvēku viedokļi, kuri gluži tāpat kā Artis stāsta par to, cik ātrā nauda ir nenovērtējama. Visus šos cilvēkus pārbaudīja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ar mērķi noskaidrot, vai reklāmās sniegtā informācija ir bijusi labprātīga un likumīga, tomēr pārkāpumi netika konstatēti, un reklāmas pilnā sparā turpināja sasniegt savu mērķi.

Pēc Arta stāstītā nav līdz galam skaidrs, vai viņš reklāmu ierunājis, jo cerējis uz procentu samazināšanu tādēļ, ka kredītu atmaksa sagādā grūtības. Neviļus varētu domāt, ka pārējie trīsdesmit cilvēki, gluži tāpat kā Artis, arī ir cerējuši uz procentu atlaidēm.

Kredītu devēji: nevienu nevar diskriminēt

Savukārt, jautājot LNKA vadītājai Baibai Fromanei par to, vai ir ētiski mudināt pensionārus aizņemties, skaidrs ir viens - mērķis attaisno līdzekļus.

“Mēs domājam, ka neviens cilvēks, izejot no tā, cik viņam ir gadu, nav diskriminējams pēc tā, kādi pakalpojumi viņam ir pieejami. Jebkurā gadījumā mūsu valstī pensionāru ienākumi ir dažādi, piemēram, paskatoties uz mūsu prezidentu. Līdz ar to nevajadzētu vispārināt, ka pensionāri ir tāda kategorija, kurai neko nedrīkst dot,” saka Fromane.

“Protams, ka nebanku kredīti tiek izmantoti tad, kad cilvēkam ir nepieciešami finanšu līdzekļi ātri, protams, ņemot vērā, ka pensionāri ir šajā kategorijā, kuriem var rasties pēkšņi izdevumi, viņiem ir nepieciešami šādi instrumenti, ar kuriem var šos izdevumus segt,” skaidro Fromane.

Bezatbildīgo aizņemšanos un lielo parādsaistību skaits aizvien ir augsts, tas kļuva par vienu no iemesliem arī Saeimā skatītajām izmaiņām likumā, kas vēl vairāk iegrožos ātro kredītu kompānijas. Atbildes reakcija no ātro kredītu nozares bija agresīva reklāma, kurā valstij un Patērētāju tiesību un aizsardzības centram tiek pārmests, ka tiek ierobežota godīga uzņēmējdarbība. Šī reklāma gluži tāpat kā “cīņa par brīvību” salīdzinājums pievērsa sabiedrības uzmanību un cilvēki sāka runāt par to, cik tad patiesi nabagi ir šie kredītdevēji.

Tomēr fakti runā paši par sevi - ātro kredītu devēju peļņa aug apskaužamā ātrumā. Pēdējā gadā “4Finance”, kam pieder kredītfirmas  “smscredit”, “vivus.lv”, “ondo.lv”, ir nopelnījusi 36 miljonus, un ierobežojumi nozīmētu zaudēt daļu no šiem miljoniem.

Tiesa gan, šī reklāma nonāca Patērētāju tiesību aizsardzības centra redzeslokā un tika pakļauta izvērtēšanai, un šoreiz reklāmu izplatīšanu medijos tika lūgts pārtraukt.

“Mēs izvērtējām šīs reklāmas un konstatējām pārkāpumu, ka tur ir sniegta melīga informācija, tāpat pieprasījām informāciju asociācijai. Mēs arī domājam par nākamajiem soļiem, ko spert, taču esam informējuši medijus, aicinot neizplatīt šīs reklāmas, sniedzot pamatotu viedokli, ka tiek sniegta melīga informācija, līdz ar to neatbilst reklāmas likumam,” stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis.

Elīna ir viena no ātro kredītu upuriem. Viņa strādā par viesmīli kādā Pierīgas restorānā un negribīgi piekrīt intervijai. Viņa stāsta, ka tieši reklāmas ir bijušas tās, kas pamudinājušas paņemt ātro kredītu. Ņemot vērā temata sensitivitāti, meitenes vārds ir mainīts.

“Protams, ka pietrūkās naudiņas. Reklāmās redzēju un dzirdēju. Reklamē daudz, daudzas iestādes un dažādas iespējas. Tālākais jau ir izvēles jautājums - kuru no ātro kredītu pakalpojumiem ņemt. Protams, skatījos to, kur bija bezprocentu aizdevums. Tā arī paņēmu. [...] Pieredze bija tāda, ka nevarēju laikā atdot un tad bija pagarināšanas termiņš. Beigu beigās tu esi paņēmis krietni lielāku summu, nekā bija domāts. It kā, no vienas puses, tā ir laba iespēja, bet, no otras puses, sākas atkarība - līdz tu paņem vienu ātro kredītu un atkal saproti, ka atkal pietrūkst naudas, var paņemt ātro kredītu,” ar savu stāstu dalās Elīna.

Diemžēl šādi reālu cilvēku stāsti ir daudz, un viens no iemesliem, kāpēc ir radusies atkarība no ātrās naudas, ir tieši daudzās reklāmas, ko redzam starp saviem iemīļotajiem raidījumiem un filmām, autobusu pieturās, pat lasot ziņas.

Viss ir tik smuks un man arī vajag!

Viena no reklāmām, ko nolēmu izvērtēt, bija arī “InCreditGroup” veidotā reklāma, kur bērnišķīgas uzvedības sieviete - blondīne rozā kostīmiņā, kurai rokās sunītis, pūšot burbuli no košļājamās gumijas, vieglprātīgi jautā par kredītu. Doktorante Renāte Cāne atzīst - dažkārt ātro kredītu reklāmas ir tik precīzi izstrādātas, ka nav iespējams noteikt, kāda ir to ietekme gan ētiskā, gan juridiskā ziņā, un reklāmu izpildītājiem ir skaidrs, kā sasniegt noteiktās sabiedrības grupas.

“Tie ir stereotipi - precīzs darbs ar stereotipiem. Vajadzētu vairāk izglītot sabiedrību, lai tā neuzķertos uz šiem tukšajiem solījumiem, jo šī reklāma ar blondīni, kas pūš burbuļus, paužot, ka viss ir tik smuks un lielisks.. Būsim godīgi, sabiedrībā ir šādi cilvēki un diezgan liela daļa, ko arī ir visvieglāk paķert, jo tā vienkārši nedomā, bet ierauga, ka viss ir tik smuks un man arī vajag,” skaidro Cāne.

PTAC Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis piekrīt, ka reklāmām ir milzīga nozīme lēmumu pieņemšanā, tomēr pēdējos gados ir darīts daudz, lai šo ietekmi mazinātu. Tagad ir aizliegts piedāvāt labumus, kas nav saistīti ar kredītiem - vairs nedrīkst solīt picas un koncerta biļetes, iesaistīt draugus un sevi pasniegt kā glābējus.

“Viss, kas noticis pēdējos piecos gados, ir jau bijis vērsts uz reklāmas nozares sakārtošanu. Salīdzināšanai varētu paskatīties, kādas reklāmas ir bijušas un kādas ir tagad. Var redzēt atšķirību. Kompetences līmenis ir audzis un reklāmas ir patērētājus mazāk maldinošas. Protams, ir atsevišķas reklāmas, kas maldina patērētāju, īsteno negodīgu komrecpraksi un mudina uz bezatbildīgu aizņemšanos, taču mēs šīs reklāmas vērtējam, un daudzi komersanti konsultējas ar mums par reklāmu izveidošanu, iesniedzot skices,” stāsta Priedītis.

Viens no piemēriem, kā vēl stingrāk regulēt ātro kredītu reklāmas, lai mazinātu bezatbildīgu aizņemšanos, ir sekot kaimiņvalsts Igaunijas piemēram, kur ātro kredītu reklāmas tiek pakļautas cenzūrai - ja reklāma neiztur pārbaudi un neatbilst likumam, tad to pārraidīšana tiek aizliegta kā televīzijā, tā arī radio. Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsver, ka Latvijas pašreizējā sistēma ir gana efektīva un reklāmas Latvijā tiek pakļautas jau stingrai regulācijai. Pēc centra domām, daudz svarīgāk būtu no kreditoru puses vērtēt tos, kuri aizņemas un izglītot sabiedrību par ātro kredītu pakalpojumu.

Arī Amerikas prezidents Baraks Obama ir paudis skeptisku viedokli par ātro kredītu devējiem, sakot, ja nauda tiek aizdota, vispirms ir jāpārliecinās, vai aizņēmējs ir spējīgs to atmaksāt.

Tomēr, iespējams, problēma meklējama saknē - kā mēs spējam izvērtēt, kas ir patiess un kas mūs ietekmē. Arī šeit Igaunija ir soli priekšā un jau vidusskolā jauniešiem māca mediju lietotprasmi, kas attīsta kritisko domāšanu, iemāca izvērtēt faktu patiesumu un mediju efektus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti