Cēsu novada Zemnieku saimniecībā “Kliģēni” tomātus un gurķus audzē kopš jauno siltumnīcu uzcelšanas 2008.gadā, un plānos ir paplašināt saimniecību arī turpmāk. Saimnieka Aleksandra Raubiško ģimenes uzņēmumā būtiski arī tas, kādas nodokļu politikas izmaiņas sagaidāmas.
“Tas, ka ražošana paliek dārgāka, tas ir viennozīmīgi, te es gribētu pieminēt to pašu elektrības lietu, arī transporta lietu, un vēl bez tā ir citas lietas, kas ir sakarā ar to, tā ka līdz ar to jārēķinās arī, ka produkcija varētu kļūt dārgāka,” saka Raubiško.
Viņš teic, ka šaubās par to, vai jaunā nodokļu regulējums varētu sniegt kādu jūtamu atbalstu vai pat spēju vairāk līdzekļus novirzīt saimniekošanai.
Informāciju par mazajiem uzņēmējiem Finanšu ministrijai sniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, un, lai arī mazie uzņēmēji teic, ka ir uzklausīti un uzņēmumu klubu pārstāvji var iesaistīties arī diskusijās, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) atzīst, ka līdz šim pieejamā informācija par mazajiem uzņēmējiem ne vienmēr ir pilnīga.
“Droši vien visu neizstāsta, jo katrā, arī plašākā uzņēmēju organizācijā, ir arī dažādi viedokļi, pretrunīgas intereses, un viņiem jau arī jābūt tādiem kompromisu mākslas meistariem, un kaut kādu vienu galveno vai vairuma viedokli paužot, tā kā visu es nemaz nevaru redzēt, un tādēļ svarīgi arī pašai runāt ar uzņēmējiem,” piekrīt Dana Reizniece-Ozola.
Cēsu uzņēmēji atzīmē, ka nodokļu nastu samazinātu plānotā neapliekamā minimuma palielināšana, kā rezultātā uzņēmējs var darbiniekiem izmaksāt lielāku algu. Tāpat aktuālas arī mazās uzņēmējdarbības formas.
Cēsu uzņēmu kluba dalībniece Tatjana Bernharde stāsta: “Piedāvājam, lai tas nodoklis, kas šobrīd ir kā mikrouzņēmuma nodoklis, tiek saglabāts, jo tas ir optimālais, ko var mazais uzņēmējs samaksāt, ņemot vērā to, kādā vidē viņš atrodas.”
Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins stāsta, ka viens no Cēsu puses uzņēmēju priekšlikumiem ir sadalīt minimālās algas kāpumu divos gados. “Dzīvojot laukos, nu ne tikai Cēsīs, minimālā alga tiek maksāta daudz kur, un viņi [lielie uzņēmumi] to neuzskata par jautājumu, pacelt par 50 eiro, mēs uzskatām, ka tā ir problēma,” saka Suškins.
Uzņēmēji apliecina, ka mazajā biznesā, it sevišķi reģionos, ir problēma ar apgrozījumu – pircēju loks ir salīdzinoši šaurs un līdz ar to nodokļu slogs izjūtams vairāk.
