Gvido Sabuļa vadītajā uzkopšanas servisā “Green Line Services” strādā 128 darbinieki, no kuriem aptuveni 50 apkopējas šobrīd strādā tikai dažas stundas dienā, tātad nepilnu laiku. Par šādu apkopēju darba laiku līgumi slēgti arī ar valsts un pašvaldību iestādēm, kur apkopt telpas var laikā no plkst.17 līdz 21. Tur lielā darba apjoma dēļ vienlaicīgi strādā divi cilvēki, nevis viens, līdz ar to par šiem pusslodzes darbiniekiem uzņēmums valstij jau ar 1.janvāri sociālās iemaksas piemaksāšot no savas kabatas.
“Mēs maksāsim sociālo nodokli valstij par nesniegtu pakalpojumu vai par nepadarītu darbu, tas manā pieredzē ir pirmo reizi un liekas diezgan absurdi. Ja mēs pielietojam šo normu jau šajā mēnesī, tad tie man ir 900 eiro mēnesī pieaugums. Ja mēs pilnā programmā pielietojam šos grozījumus, tad tie būs 2300 eiro mēnesī, kas ir 28 000 gadā. Tie ir cipari, kas ir pārāk graujoši, lai neteiktu vairāk,” norāda Sabulis.
Redzot, ka likuma izmaiņas apdraud uzņēmumus, kas algo nepilna laika darbiniekus, Cēsu uzņēmēji organizē tikšanos. Šos riskus izpētījusi un apkopojusi uzņēmēja Tatjana Bernharde, kura pati nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu: “No šī likumprojekta cietīs visi mazie un mikrouzņēmumi, un zinu, ka ir arī daži lielie uzņēmēji, kam ir nepilna laika [darba] darītāji.”
Ziņojumu, kur Tatjana Bernharde apkopojusi pastāvošos riskus, parakstīja teju visi atnākušie Cēsu uzņēmēji. Tas tiek nodots Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājam Jānim Endziņam, kurš uzņēmēju viedokli apņēmies aizstāvēt un radušās kļūdas mainīt.
“Iepriekšējā valdībā ļoti raksturīgi bija tas, ka finanšu ministrs pats visu zināja un visu darīja, nebija konsultācijas pietiekamas. Līdz ar to tas noveda pie šādām sekām. Ja stāsies spēkā šie grozījumi, tas novedīs pie situācijas, ka daudzi vai nu pāries ēnu ekonomikā un maksās aploksnēs, vai atlaidīs. Ne viens, ne otrs nav vēlams,” komentē Endziņš.
Vēstule ar parakstiem nodota ministru prezidentam Mārim Kučinskim (Zaļo un zemnieku savienība) un Finanšu ministrijai.
Jau ziņots, ka no nākamā gada iecerēts likt darba devējiem sociālās apdrošināšanas iemaksas par nepilnas slodzes darbu maksāt no pilnas minimālās darba algas. Lēsts, ka tas var mazināt iespējas strādāt uz pusslodzi nodarbinātajiem.
