Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mājā pēc gāzes sprādziena pusgadu nekas nemainās

Cēsīs diskutē par iedzīvotāju finanšu pratību

Cēsīs sākas finanšu pratības nedēļas pasākumi

Latviešu zināšanas finanšu plānošanā ir labas, tomēr praktiskā rīcība atpaliek. Šādu problēmu parāda pirmais OECD veiktais mērījums par pasaules iedzīvotāju naudas izlietojuma paradumiem. Lai informētu sabiedrību, kā pareizi rīkoties ar finanšu plūsmu, Cēsīs notika ekspertu diskusijas par praktisko apmācību programmas izveidi. 

Tikšanās ar ekspertiem un iedzīvotājiem rīkotas finanšu izglītības nedēļas ietvaros un visu nedēļu tās turpināsies arī citviet Latvijas reģionos.  

Cēsis ir pirmā reģionu pilsēta, kurā ikviens iedzīvotājs aicināts izvērtēt savus finanšu paradumus. Brīvprātīgo uzrunāti, cēsnieki izteica savu viedokli, kā iespējams ietaupīt un veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus. Šī ir tikai viena no aktivitātēm, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību savas naudas līdzekļu efektīvākai izlietošanai.

 “Secinājums tāds, ka vienmēr gribēsies labāk. Nevienā režīmā, nevienā valstī, nevienā nodaļā cilvēki nav apmierināti, un galvenais sekot līdzi, ko mēs paši darām ar savu naudu,” saka brīvprātīgā Ruta.

“Principā mēs ļoti piedomājam par pārtiku. Nepērkam lielveikalā milzīgos ratos un visu tā ļoti ekonomiski izmantojam. Uz to var ļoti daudz ietaupīt,” par savu pieredzi stāsta cēsniece Teiksma Vasmane.

Finanšu pratība ir veids, kā tiek izmantota nauda, sākot ar maksājumu veikšanu līdz pat investīcijām un uzkrājuma veidošanu.  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Upleja skaidro, ka ir svarīgi pārskatīt finanšu paradumus pēc mūsdienu standartiem un gudri rīkoties ar naudu. Viņa uzsver, ka latviešu finanšu zināšanas ir virs OECD valstu vidējā līmeņa, tomēr attieksme un reālā rīcība ir vāja.

“Motivācija uzkrāt, rūpēties par savu naudu, ieguldīt, cerēt uz pozitīvu iznākumu, plānot ilgtermiņā, noteikt savus finanšu mērķus. Tur mēs esam daudz pesimistiskāki - nav vērts, ir par maz, nekā nav, neko nevar, neko negribu,” atzīst Ieva Upleja.

Jau tagad nacionālā līmenī ir izstrādāts standarts, kas palīdzēs apgūt finanšu pratību mūžizglītībā, taču joprojām notiek diskusijas ar banku un valsts institūciju pārstāvjiem, kā šo programmu ieviest dzīvē.

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Agra Spurdziņa vērtē, ka cilvēkiem ir dažāda izpratne par finanšu pratību, tāpēc šī programma varētu atrisināt vairākas problēmas.

 “Mums ir diezgan daudz klientu, kuriem pēdējo piecu gadu laikā nav bijušas legālas darba attiecības, tātad arī nav maksāti nodokļi par šiem cilvēkiem. Droši vien šis finanšu pratības jautājums viņiem būtu īpaši aktuāls,” norāda Agra Spurdziņa.

Finanšu pratības dokuments veidots pēc pasaules attīstīto valstu kopīgās pieejas, kā veiksmīgi apieties ar finanšu līdzekļiem. 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti