Cēsīs ir par vienu kafejnīcu mazāk, jo itāļu ēdienu kafejnīcas "Bekko" saimnieki, augustā saņemot rēķinu par gāzi un elektrību, apjauta, ka šādas izmaksas nevarēs nosegt. Vēl pat nebija sākusies apkures sezona.
"Bekko" vadītāja Baiba Bārda pastāstīja, ka četrus gadus loloto ģimenes kafejnīcu nācās slēgt: "Sapratām, ka izdevumi ir par lielu, lai sagaidītu ziemu un pārziemotu. Protams, arī pandēmija nedaudz ietekmēja, bet to mēs kaut kā pārcietām. Bet jaunās korekcijas saistībā ar elektrības, gāzes un pārtikas cenām visu ļoti mainīja.
Beigās strādājām tikai divatā un vēl daži palīgi.
Mēs samazinājām līdz pēdējam arī darbinieku skaitu, lai varētu izdzīvot. Paldies Dievam, mums nebija nekādas kredītsaistības, līdz ar to mierīga aizvēršanās," stāstīja Bārda.
Uz jautājumu, vai nākotnē uzņēmums varētu atsākt darbu, viņa stāstīja: "Pagaidām esam iepauzējuši. Skatīsimies, kas notiks nākamgad. Par Cēsīm es nezinu, bet ēdināšanas jomā kaut ko kaut kur droši vien, jā."
Kopumā, vērtējot ēdināšanas uzņēmumu spēju pārciest šo krīzi, Bārda ir pārliecināta, ka kafejnīcu aizvēršanās vilnis vēl ir priekšā. Viņa norādīja: "Pagaidām cilvēki varbūt cer kaut kā to ziemu pārdzīvot, bet pēc ziemas man ir šaubas, cik izdzīvos. Es ceru, ka izdzīvos, bet domāju, ka vilnis vēl ir priekšā."
Pēc Bārdas novērojumiem, mazinās arī iedzīvotāju rocība ieturēt maltīti ārpus mājas.
Pandēmijas ieviestā cilvēku paradumu maiņa un arī dažādi ierobežojumi bija viens no iemesliem, kādēļ durvis aizvēra pašmāju apģērbu un rotu veikals "Cita rota", kas atradās Vecrīgā.
Uzņēmuma īpašniece Agate Siliņa pastāstīja:
"Pusgadu pandēmijas laikā mēs mēģinājām vēl cīnīties, bet izdevumi, lai uzturētu veikalu ar visiem darbiniekiem un nodokļiem katru mēnesi, tas ir daudz. Un mazajam uzņēmumam ik mēnesi tas ir liels trieciens.
Iekrājumi bija, bet tie kovidlaikā tika "izdedzināti". Esam internetā. Turpinām, jo tomēr deviņi gadi ir nostrādāti, un mēs esam cīnītāji. Plinti krūmos nemetam."
Bet arī šajā krīzē uzņēmumam nākas savilkt jostas. "Nupat atkal esam samazinājuši izdevumus, cik vien iespējams. Esam samazinājuši telpu apmēru darbnīcai, noliktavai. Cerams, ka tas palīdzēs izturēt visu šo periodu. Jā, ir daudzi apģērbu ražotāji bankrotējuši. Šajā rudens, ziemas, pavasara sezonā daudzi, kas ir mājražotāji, vairs īsti nedara neko," klāstīja Siliņa.
Arī sociālajai uzņēmējai, apģērbu zīmola "OWA" īpašniecei Natālijai Jermolajevai pandēmijas laikā nācās pieņemt lēmumu slēgt pašmāju dizaina veikalu, kas atradās tirdzniecības centrā. Arī šī krīze neļauj nostāties uz kājām. Tieši pretēji. Tā liek samazināt darbinieku skaitu un cīnīties par uzņēmuma dzīvotspēju.
"Līdz ar veikala aizvēršanu mums nācās arī samazināt darbinieku skaitu šūšanas darbnīcā, jo nebija vairs tik liels noiets. Štata samazināšana nedod uzņēmumam uzreiz atvieglojumu, jo ir jāizmaksā kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu. Līdz ar to mēs iegājām šajā krīzē ar lielām problēmām un lielām saistībām. Slēdzot veikalu, mēs neuzelpojām atviegloti, bet iegājām krīzē.
Esam sociāls uzņēmums un nodarbinām cilvēkus ar invaliditāti. Un mēs apzināmies, ka mūsu darbinieki nevar tik viegli atrast citu darbu," stāstīja Jermolajeva.
Līdz ar to štata samazināšana tiek veikta lēni un pakāpeniski, un tā vēl aizvien turpinās. Uzņēmēja norādīja, ka parādu segšanai būs nepieciešami daži gadi, bet par spīti grūtībām vismaz pagaidām apģērbu zīmols "OWA" vēl pastāv.
