ĪSUMĀ
- Mencu nozvejas aizliegums paredzēts no jūnija līdz augustam
- Pērn Latvijas kuģu nozveja bijusi vien 50% no noteiktās kvotas
- Zivsaimnieki pagaidām risinājumu neredz
Mencu nozvejas aizliegums paredzēts no jūnija līdz augustam
Mencu zvejniekiem, kas šovasar uz trīs mēnešiem pārtrauks zveju, piešķirs kompensācijas saistībā ar nacionālā līmenī noteikto jūras bioloģisko resursu ārkārtas saglabāšanas pasākumu.
Atbalstu izmaksās no Eiropas Savienības fondiem. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš pastāstīja, ka Lietuva par iespējamu aizliegumu saviem mencu zvejniekiem ieminējusies pērnā gada nogalē un arī Latvijas zvejnieki, kas strādā ar mencu Baltijas jūrā, izteikuši vēlmi pievienoties liegumam un pretendēt uz atbalstu.
“Līdz ar to šobrīd jau no 8. aprīļa ir noteikts aizliegums, kas ir paredzēts no jūnija līdz augustam. Šajā periodā zvejnieki nedrīkst zvejot mencas ar attiecīgajiem zvejas rīkiem – lielākas acs izmēra zvejas rīkiem, kuros ķeras menca. Zvejnieki varētu zvejot kaut ko citu ar citiem rīkiem, ja viņi izvēlas, piemēram, reņģes vai brētliņas. Tā ir viņu brīva izvēle, jo zvejniekiem netiek spiests stāvēt un saņemt kompensācijas, ja viņi saskata, ka ir ekonomiski izdevīgāk turpināt zveju uz citām zivju sugām ar citiem zvejas rīkiem,” skaidroja Riekstiņš.
Viņš arī norādīja – noteikumi paredz, ka dīkstāve var arī nebūt visus trīs mēnešus, taču mēnesis gan esot obligāts, ja zvejnieki vēlas saņemt kompensāciju.
“Nevar izvēlēties atsevišķas dienas un tad doties jūrā, tad attiecīgi nekvalificēsies un pabalstu saņemt nevarēs,” akcentēja Riekstiņš.
Arī iepriekš vasaras periodā ik gadu bijuši mencu zvejas liegumi nārsta laikā, tiesa, pēdējos gados ierobežojumi bijuši tikai uz vienu mēnesi.
Liegums patlaban nīkuļojošo zivju sugu neglābs, taču mazinās slodzi, kas vēl arī atkarīga no tā, cik daudzas valstis pievienosies iniciatīvai,
vērtēja Riekstiņš.
Viņš pastāstīja, ka mencu kļuvis ļoti grūti nozvejot tīri fiziski. “Ir dažādi faktori un apstākļi, kas nav saistīti ar zveju – ir hidrometeoroloģiskie, klimatiskie apstākļi, jūras sāļums, skābeklis, barības bāze. Par mencu runā jau pat par ģenētiskām izmaiņām, par slimībām, kas saistītas ar roņiem,” uzskaitīja Riekstiņš.
Viņš arī teica, ka šobrīd zinātnieki intensīvi pēta, meklējot iemeslus, kāpēc mencas tik intensīvi zūd, gandrīz jau apdraudot sugas pastāvēšanu.
Pašreiz no Eiropas Komisijas, no Zivsaimniecības un jūrlietu komisāra ir atsūtīta vēstule ar aicinājumu valstīm sākt papildus ārkārtas pasākumus mencu aizsardzībai jau šogad, teica Riekstiņš.
Iepriekš vairākkārt bijušas diskusijas par pilnīgu mencu zvejas aizliegšanu uz vairākiem gadiem, vienlaikus atbalstot tos, kas aiziet no nozares, taču tādu vienošanos dalībvalstu vidū nav bijis iespējams panākt.
Pērn Latvijas kuģu nozveja bijusi vien ap 50% no noteiktās kvotas
Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits lēš, ka pērn Latvijas kuģu nozveja jau bijusi vien ap 50% no noteiktās mencas kvotas.
Arī viņš iepriekš iestājies par pilnīgu mencu ieguves aizliegšanu.
“Ja paskatāmies uz faktisko Latvijas nozveju ilgākā vēsturē no 1983. gada, nevis limitu, – Latvija zvejoja 56 tūkstošus tonnu, un pagājušajā gadā – tikai 1250 tonnu. Reāli ir tikai piecas zvejas firmas, kurām ir tikai mencu limits, līdz ar to šīs piecas firmas ir visapdraudētākās. Šis ir variants, kur zvejnieki kaut kādu kompensāciju saņemtu, lai noturētos un skatītos, kas notiks,” skaidroja Voits.
Viņš arī uzsvēra, ka situācija ir slikta – risinājums, protams, ir sākt citu biznesu. Par vienīgo reālo risinājumu Voits uzskata korporāciju veidošanu un firmu apvienošanos, taču vienlaikus arī atzina, ka firmas to nevēlas darīt.
Zivsaimnieki pagaidām risinājumu neredz
Liepājas uzņēmuma SIA “Ervils” vadītājs Ervils Laugalis ar zveju nodarbojas jau 20 gadus, viņa kuģiem ir liela mencu kvota, bet nedaudz zvejo arī reņģes un brētliņas. Zvejnieks secinājis, ka mencu resursi pēdējos divos gados ir izteikti slikti, un atzina, ka iepriekš zvejnieki brīdinājumos par populācijas sarukumu pietiekami nav ieklausījušies. Tagad prognozē drīzu mencu kuģu likvidāciju.
“Man tas bija negaidīti un droši vien arī citiem. Lai arī mūs brīdināja, ka tā var būt, bet menca izsīkst ļoti strauji, un pat nesaprotam, kur tā palika. Pati menca palika mazāka – gan garumā, gan svarā, to gan varēja novērot visus šos gadus,” stāstīja Laugalis.
Viņš arī atzina – ar mazo kvotu, kas viņa firmai ir brētliņu zvejai, izdzīvot iespējams nebūs.
“Ja tā menca nebūs, tad ir cauri!” teica Laugalis.
Kopējā no Eiropas atbalsta pasākumiem novirzītā summa zvejnieku kompensācijām ir 2 miljoni eiro, ko, visticamāk, izmantos arī nākamvasar. Mencu specializētās zvejas liegums plānots no 1. jūnija līdz 31. augustam.