VID šobrīd ir vairāku reformu priekšvakarā. Politiķi vienojušies apvienot divas VID struktūras – Finanšu policiju un Muitas policiju, kā arī Iekšējās drošības daļu nodot finanšu ministra pārraudzībā.
Kā stāsta VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā, mērķis ir samazināt vadošo darbinieku skaitu, resursus novirzot izmeklēšanai un operatīvajam darbam. Runājot par Iekšējās drošības daļu, Pelēkā norāda, ka vēl nav pilnīgas skaidrības, kā praktiski izpaudīsies finanšu ministra pārraudzība.
"Tagad, kad Iekšējās drošības daļa tiek pakļauta finanšu ministram, parādās starpposms. Pašlaik nav īsti saprotams, kā strādās šis mehānisms. Vai finanšu ministrs pieņems kādus lēmumus attiecībā uz pārbaudes veikšanu, ko dara Iekšējās drošības daļa attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kāda būs šī informācijas aprite, jo parādās atkal starpposms," atzina Pelēkā.
Nodaļu vietā iecirkņi
Par citām pārmaiņām VID satraukušās pašvaldības. Dienests plāno samazināt štatu reģionos, pārveidojot deviņas nodaļas par iecirkņiem.
Biedrība "Reģionālie attīstības centri", kurā apvienojusies 21 vidēja izmēra pašvaldība, nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (Zaļo un zemnieku savienība) un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (Zaļo un zemnieku savienība), paužot bažas par darba vietu zaudēšanu.
Pelēkā stāsta, ka reģionu nodaļu optimizācija vajadzīga, lai ietaupītu resursus.
Viņa arī uzsvēra, ka sākumā dienests domājis vairākas pārstāvniecības slēgt pilnībā, taču kā kompromisa variants pieņemts atstāt klientu apkalpotājus – ne mazāk kā divus cilvēkus katrā iecirknī.
Pārējiem darbiniekiem tikšot piedāvātas vietas tuvākajās nodaļās. VID vadītāja amata pienākumu izpildītāja norāda, ka, atstājot dažus klientu apkalpotājus, vietējiem joprojām būs pie kā vērsties pēc palīdzības.
"Klienti, es domāju, ka noteikti necietīs, jo klientam galvenais ir, lai viņš saņem pakalpojumu klātienē. To mēs viņam nodrošinām. Protams, ka neapmierinātība ir no mūsu cilvēkiem, kuri, dzīvojot mazpilsētā, pieraduši, ka viņi uz darbu aiziet kājām 5 – 10 minūtēs. Tagad viņiem uz darbu būs jābrauc 20 – 25 kilometri," teica Pelēkā.
Muitā trūkst darbaroku
Pamatīgu darbaroku trūkumu izjūt VID Muitas pārvaldes policija. Pēdējos gados muitnieki īpašu uzmanību pievērsuši narkotiku sūtījumiem caur pastu. Kopš 2015. gada sākuma muitas policija ierosinājusi vairāk nekā 800 kriminālprocesus par narkotiku kontrabandu pasta sūtījumos, taču kopā policijas lietvedībā ir vairāk nekā 1400 kriminālprocesu – tas viss uz 14 izmeklētāju pleciem.
Muitas pārvaldes policijas direktors Kaspars Podiņš situāciju sauc par dramatisku.
"Vienlaicīgi strādāt ar 100 lietām, tas ir neiespējami. Jūs varat to prasīt jebkuram Valsts policijas izmeklētājam vai jebkuram prokuroram.
Jums pateiks, ka labākajā gadījumā izmeklētājs var strādāt ar 20 lietām, 30 jau ir ļoti, ļoti daudz, pat nerunājot par simtu," teica Podiņš.
VID šogad pirmajos deviņos mēnešos iekasējis par 410 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Tas ir lielākais ieņēmumu pieaugums pēdējo trīs gadu laikā.
