Pašlaik caur Baltijas valstu ostām, Krieviju un Vidusāzijas valstīm izveidotais tranzīta koridors galvenokārt tiek izmantots, lai apgādātu Afganistānā izvietoto NATO spēku karavīrus ar nemilitārajām precēm - pārtiku un celtniecības materiāliem. Lai gan jauni sliežu ceļi šī koridora izveidošanai nebija jābūvē, Rietumvalstu presē tas reizēm dēvēts pat par loģistikas brīnumu.
ASV armijas pulkvedis Metjū Redings koridora tapšanu dēvē par lielu sasniegumu: „Kā jau jebkurā lielā projektā, šeit ir iesaistītas gan politiskas, gan ekonomiskas intereses. Tas, ka visas šīs valstis ir spējušas sanākt kopā un vienoties par robežšķērsošanas noteikumiem, savienojumiem, grafikiem un tarifiem, ir milzīgs sasniegums.”
Četros gados, kopš tas izveidots, caur Ziemeļu apgādes tīklu izvesta aptuveni puse no Afganistānā bāzētajiem karavīriem nepieciešamajām precēm. Otrdien no Rīgas uz Afganistānu diplomātu, militāro amatpersonu un ministru klātbūtnē tika nosūtīts 100 000. konteiners.
NATO klātbūtnei Afganistānā samazinoties, pastiprinājusies arī preču plūsma pretējā virzienā, un pēdējā laikā esot manāmas maršruta komercializācijas tendences. Latvijas amatpersonas grib šīs tendences tikai pastiprināt.
„Arī iepriekšējās Valsts prezidenta vizītēs Centrālāzijas valstīs mēs esam uzsvēruši šī koridora nozīmību, mēs meklējam arī jaunas alternatīvas un veidus, kā transportēt šīs kravas. Mēs tiešām redzam to kā ļoti nozīmīgu mūsu tranzītam, mūsu ostu attīstībai, jo šīs kravas ir ar ļoti augstu pievienoto vērtību,” uzsver satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Ziemeļu tranzīta koridors, protams, dod Latvijai diplomātiskās dividendes attiecībās ar ASV. Tomēr galvenais, uz ko amatpersonas liek cerības, ir nākotnē to padarīt par jauno Zīda ceļu, kas Latviju savienos ar milzīgo Ķīnas tirgu.
