Sadaļas Sadaļas

Cenu pieaugums būvniecībā liek pārskatīt īres namu būvēšanas izmaksas un celt fiksētās īres maksas griestus

Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds ir novecojis, it īpaši reģionos, kur gadiem nenotiek jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība. Īres namu būvei reģionos no Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma plānots atvēlēt teju 43 miljonus eiro, un par šo naudu iecerēts uzbūvēt 700 īres dzīvokļus. Tomēr bažas rada būvniecības izmaksas, kas Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami kāpušas. Kā tās ietekmēs īres namu būvniecības izmaksas un potenciālo īres maksu reģionu iedzīvotājiem?

Cenu pieaugums būvniecībā liek pārskatīt īres namu būvēšanas izmaksas un celt fiksētās īres maksas griestusLinda Zalāne

Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders stāstīja, ka pirmos īres namus iecerēts uzbūvēt nākamā gada sākumā, bet kopumā naudu izlietot tuvākos divos  trīs gados. Auders nenoliedz, ka bažas rada fakts – pandēmijas ietekmē būvniecības izmaksas ir ievērojami kāpušas, un tas lika arī pārskatīt fiksētās īres maksas griestus un tos paaugstināt par aptuveni vienu eiro kvadrātmetrā.

“Īres maksa sākotnēji būs fiksēta un nedrīkstēs pārsniegt 5,5 eiro par kvadrātmetru, lai iedzīvotāji reģionos varētu atļauties šo īres maksu maksāt. Protams, tas uztrauc un šis fakts ir ņemts vērā īres namu programmā. Ir paaugstināta īres maksa. Sākotnēji tā bija domāta zemāka. Tāpat ir arī paaugstinātas būvniecības izmaksas. Iepriekš bija runa par 1200 eiro par kvadrātmetru [ieskaitot pievienotās vērtības nodokli]. Šobrīd tie ir 1400 eiro par kvadrātmetru.

Vienkārši par tādu cenu, kā sākotnēji bija plānots, nevarēs uzbūvēt. Tas ir skaidrs,” skaidroja Auders.

Zemas īres namu attīstītāji varēs būt vai nu privātās, vai arī pašvaldības kapitālsabiedrības. Auders atzīmēja, ka tuvākajā laikā varēs redzēt, vai privātajiem attīstītājiem ir interese būvēt īres mājokļus.

Viņš sacīja: “Tomēr nauda un finanšu atdeve nav ļoti ātra un liela. Tā vairāk ir ilgtermiņa peļņa, kur naudu atgūst pamazām.”

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norādīja, ka kopumā īres namu būvniecības iniciatīva reģionos ir apsveicama, jo līdz šim, vadoties no komerciāliem faktoriem, ārpus Rīgas un Pierīgas lieliem attīstītājiem strādāt ir bijis problemātiski. 

Kopumā alianse uz īres namu programmu raugās ar mērenām cerībām.

“Svarīgs jautājums ir tāds, ko varētu nosaukt par konkurences nekropļošanu. Līdzīgi kā valstij vai pašvaldībai nav jābūvē pašai sev biroju ēkas, viesnīcas vai veikali. Līdzīgi arī, mūsuprāt, pašvaldībām nevajadzētu kļūt par nekustamā īpašuma attīstītājiem, jo Latvijā ir desmitiem nekustamā īpašuma attīstītāju, kas darbojas dzīvokļu attīstīšanas biznesā un arī būtu gatavi un ieinteresēti īres namus reģionos būvēt,” pauda Vanags.

Viņš akcentēja, ka būvniecības cenu kāpums vienlīdz skar kā privātās, tā pašvaldību kapitālsabiedrības. Tā ir visu kopīgā problēma. Turklāt programmas nosacījumi ir samērā skaudri.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvis sacīja: “Programmai līdzi nāk nosacījums, ka dzīvokļus varēs izīrēt par pazeminātām cenām. Tie ir nopietni nosacījumi, ar kuriem attīstītājam vai šī projekta īpašniekam ir ilgtermiņā jārēķinās. Tā ir kalkulācija, kuras iznākums būs redzams tad, kad noritēs projektu konkursi.”

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons skaidroja, ka patlaban būvniecībā cenas ir kāpušas saistībā ar būvmateriālu nepieejamību. Pieaugušas arī darbaspēka izmaksas, jo ir liels pieprasījums un nozare iznāk no ēnu ekonomikas. Miķelsons prognozē, ka būvniecības cenu kāpums ir īslaicīgs.

“Ja mēs runājam par ietekmi uz īres namiem, tad mūsu informācija liecina, ka reāli būvdarbi šajos projektos var sākties 2023. gada sezonā. Kamēr ierēdņi “saražos” visus dokumentus. 

Varbūt būs viens, atsevišķs objekts, kas nostartēs kā pirmais pilots nākamā gada rudenī. Cerams, ka to nesāks būvēt ziemā, kad nav būvniecībai pateicīgs laiks. Redzēsim. Mēs domājam, ka viss būs labi un nākamā gada sezonā cenām vajadzētu nomierināties, jo pandēmija arī kaut kad beigsies,” atzina Miķelsons.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis akcentēja, ka īres namu reģionos akūti pietrūkst un šāda programma ir labs starts, tomēr ar 700 dzīvokļiem būs par maz, lai apmierinātu pieprasījumu.

Kaminskis atzīmēja: “Protams, labi, ka vispār ir kāda nauda šim mērķim, bet šie 42,9 miljoni eiro nav pietiekoši. Ir vajadzīgs papildus.

Statistika saka un aptaujas liecina, ka vajadzīgi ir ap 6000 dzīvokļi. Šī problēma ir aktuāla visās pašvaldībās.”

Viņaprāt, nogaidīt, kamēr būvniecības cenas norimstas, nedrīkst. Dzīvokļu trūkums reģionos ir jau daudzus gadus, un tas bremzē jauno speciālistu un jauno ģimeņu vēlmi dzīvot un strādāt reģionos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt