57% Latvijas iedzīvotāju par svarīgāko problēmu valstī uzskata cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību, noskaidrots "Eirobarometra" aptaujā. Viens no galvenajiem ikmēneša izdevumiem ir pārtika, tās cenas pieaugumu novērojuši teju visi Latvijas Televīzijas šodien uzrunātie cilvēki.
Aigars: "Jā, ir noteikti [cenas pieaugušas], viennozīmīgi. (..) Gaļiņas visa veida palikušas dārgākas."
Irita: "Dažām precēm [cenas pieaugušas], bet lielākoties – nē. Man liekas, šobrīd ir atlaižu laiks tieši vairāk."
Viņi gan norādīja, ka vienādiem produktiem dažādos veikalos mēdz būt atšķirīgas cenas, tāpēc nav pilnīgas skaidrības, kas tad veido kopējo sadārdzinājumu.
Tirgus pētniece Ingūna Gulbe skaidroja, ka jebkura uzņēmuma interesēs ir nopelnīt un zem katras cenas zīmes ir smalks aprēķins. Daži produkti tiek tirgoti pat ar zaudējumiem, lai piesaistītu klientus. Un uzņēmums paļaujas, ka pircējs nopirks ne tikai to, kam ir atlaide, bet arī to, kam ir, piemēram, 30% uzcenojums. Cenu noteikšanā dažādas priekšrocības ir arī lielajiem pārtikas preču veikalu tīkliem. Viņi produktu iepērk vairumā un no ražotāja produktu iepērk par ievērojami zemāku cenu nekā mazais piemājas veikals.
"Vienlīdzīgums un taisnīgums nekad pasaulē nav bijis un droši vien arī nebūs, nu tāds absolūtais taisnīgums.
Bet ir tāds termins kā tirgus spēks un lieliem uzņēmumiem, lieliem tirgotājiem ir tirgus spēks lielāks nekā maziem," skaidroja eksperte.
Tirgus pētniece gan norādīja, ka Latvijā monopola nav un lielajiem pārtikas veikaliem cenas ir līdzīgas. Mazie veikali lielākoties esot dārgāki, bet tie biežāk atrodas tuvāk dzīvesvietai un piedāvā tai tirdzniecības vietai aktuālāko produkciju.
"Tie mazie veikaliņi skatās, kurā rajonā tas ir. Vai tas ir tādā mazā mikrorajonā, kur cilvēki nav tik pārtikuši, tad tie produkti ir vienkāršāki un lētāki, bet, ja tas ir Skanstes rajonā, kur jaunās ēkas, tur ir pa visam cita veida produkti," vērtēja Gulbe.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA) norādīja, ka vismaz pamatpreču cenas ir vienādas vai vismaz ļoti līdzīgas. Uzņēmumam bilances plusa zīmi nes atsevišķas preču grupas.
"Veikalam, lai izdzīvotu, vajag 25% līdz 30% piecenojumu. Mums ir elektrība, darba algas, kas sastāda vairāk nekā pusi no piecenojuma.
Ir atsevišķas preču grupas, uz kurām mēs kompensējam šo samazināto piecenojumu ikdienas precēm. Alkoholam ir augstāks – 30–40%. Saldumiem un tādām lietām," skaidroja LTA valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.
Tomēr tirgotāja piecenojums nebūt neesot tas lielākais. Gala cenā tā esot vismazākā daļa. "Ja mēs paskatāmies, kā veidojas cenas, piemēram, piens. Zemnieks pārdod par 44 centiem. Ražotājs mums pārdod pienu par 1 eiro. Tas ir 227% dārgāk. Mēs pieliekam klāt 14%. Neredzu, kur tirgotājs ir laupītājs. Nu valsts pieliek vēl 21%. Tātad mēs esam ar vismazāko cenas kāpumu šajā ķēdītē," rēķināja Danusēvičs.
Asociācijā norādīja, ka PVN samazināšana būtu efektīva, lai samazinātu kopējās pārtikas cenas. Konkurence neļaušot tirgotājiem izmantot situāciju, lai paceltu cenas. Tāpat tirgotāji piekristu uzrādīt divas cenas – pirms PVN atlaides un pēc.
"Mēs arī esam pateikuši, ka mēs esam gatavi tāpat kā eiro ieviešanā rādīt cenu, kāda bija pirms PVN samazināšanas, gan pēc PVN samazināšanas. Mums nekādu problēmu nav," teica LTA vadītājs.
Gulbe piebilda, ka Polija nodokli ir samazinājusi, un daudz lielāks zaudējums valstij būtu, ja iedzīvotāji brauktu iepirkties uz Poliju nekā PVN samazinājums.
