Cenu kāpumu prognozē arī šogad pirmajiem Latvijā audzētajiem dārzeņiem un stādiem

Lai arī vēl ir tikai janvāris, dārzeņu un stādu audzētājiem sezona jau, var teikt, ka ir sākusies, siltumnīcās dīgst pirmie stādi, zaļo lociņi, uzzied pirmās pavasara puķes. Bet jaunā sezona dārzniecībām nāk arī ar elektrības un malkas cenu kāpumu, kā arī ar citām, pieaugošām izmaksām, kas, visticamāk, nozīmēs arī cenu pieaugumu pirmajiem, vietējiem dārzeņiem un stādiem.

Cenu kāpumu prognozē arī šogad pirmajiem Latvijā audzētajiem dārzeņiem un stādiem
00:00 / 04:15
Lejuplādēt

Trikātas pagasta dārzniecībā „Krūzes” arī jaunā sezona jau ir sākusies, to apliecināja tās saimnieks Ando Krūze: “Jā, ir sākusies, viss notiek, sasēts ir, leduspuķītes, petūnijām jau ir mums pirmās lapiņas īstās, viss tā kā vajag, bet nu, jā, pavasaris ir ar bažām gaidāms.”

lektrības cenu kāpumu, kā stāstīja saimnieks, siltumnīcās vēl tik ļoti neizjūtot, vairāk gan mājsaimniecībā un pluss esot tas, ka malka sagādāta vēl aizvadītajā gadā. Taujāts par cenu kāpumu stādiem, Krūze vērtē, ka lielākās bažas ir par to, vai būs pircēji.

“Ja mums ir 62 000 bez darba un cilvēkiem noskaņojums ir tāds, kāds viņš ir, tad ir jautājums, vai būs, kas vispār pērk, un vai kāds gribēs vispār kaut ko darīt šajā jomā, mēs tagad vairāk skatāmies uz dārzeņu audzēšanu, varbūt kāds sev grib pieaudzēt, kādu tomātiņu, vai gurķi, nu tā kaut kā, nu ar bažām skatāmies, jā,” sacīja Krūze.

Viņš atzina, ka cenas ļoti celt nevarēs, jo cilvēkiem nebūs pirktspējas. Taču to, ka būs jārēķinās, ka par stādiem būs jāmaksā vairāk, atzina Alūksnes novada dārzkopības uzņēmuma  „Sprogas” vadītājs Ivars Tīcs.

“Droši vien, ka stādiem jau tāpat tai cenai būtu jāceļas, tāpēc, ka jau visam ir tā cena pacēlusies, visvairāk ietekmē tas, ka tā degviela ir dārgāka un visi citi pakalpojumi,” norādīja Tīcs.

Situāciju līdzīgi vērtē arī Vidzemē lielākie dārzeņu audzētāji, zemnieku saimniecībā „Kliģēni”. Saimniecības vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis atzīmēja:

“Nu jā, tam vajadzētu būt šogad zelta gurķim. Tam vajadzētu maksāt dārgāk.”

Reķis stāstīja, ka šobrīd vislielākās problēmas sagādā gāzes cenas, dārzeņu siltumnīcas gan no novembra līdz februāra beigām ir tukšas, taču rēķini ir astronomiski: “Ļoti daudz sniega un ļoti daudz sanāk kurināt, turam mēs šos 4 grādus siltumnīcās, lai neaizsaltu trubas, būtu siltums un lielākais, kas ir, kad sniegi snieg, mums ir jākausē jumts, tas ir 3 hektāri, kas ir vienkārši liela, liela plakne uz kuras sakrīt sniegs un tad, kad tas sāk kust, var šīs siltumnīcas iegāzties. Ja runājam par gāzi, tad tas ir trakākais, kas mums šobrīd notiek, ja mēs pagājušajā gadā, par iepriekšējo periodu par mēnesi maksājām 40 000 par gāzi, tikai „pliku” gāzi, tad šogad mēs samaksājām 140 000, nu tad katru mēnesi plus mīnus 100 000 mēs maksājam tikai par gāzi, neskaitīsim vēl darbinieku algas, visi nodokļi un tā tālāk.”

Tomēr meklēt alternatīvu apkures veidu gan šobrīd neesot iespēju.

“Šī te gāzes katlumāja, kas ir uzbūvēta, lai to mainītu un ietu uz citu alternatīvu, tas ir ieguldījums uz pusotra, diviem miljoniem, ja ne vairāk, ja, piemēram, iet uz granulām, tas nozīmē, ka tas katls vairs neder, ir jāpārbūvē pilnīgi visa šī te katlu māja, šobrīd jā, mēs dārzeņu siltumnīcas kurinām ar gāzi, puķu siltumnīcas mums ir uz šķeldu, nu tad tur ir mazliet labāka šī situācija, jo tur ir šķeldas apkure. Šobrīd, lai ieguldītu savu naudu, tās vienkārši nav, tā ir citiem maksājumiem, lai mēs varētu izdzīvot,” atzīmēja Reķis.

Pieaugošās energoresursu cenas ir likušas gan ķerties pie ietaupījumiem, gan  pārvilkušas svītru arī attīstības plāniem.

Reķis skaidroja: “Šie visi līdzekļi, kas bija pa vasaru nopelnīti, plānoti attīstībai, protams, mēs to visu esam atlikuši, neko mēs neiegādāsim, neattīstīsim, mēs tikai maksājam, maksājam un tērējam šos līdzekļus, kas bija plānoti attīstībai. Vienkārši kurinām un laižam gaisā. Katru gadu arī beidzot sezonu šīs siltumnīcas ir jāuzfrišina, nu izmaksas ir foršas, pēdiņās.”

To, cik augstāka varētu būt vietējo, pirmo dārzeņu un stādu cena, gan dārzniecības vēl neprognozē, bet katrā ziņā ar kāpumu būs jārēķinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt