Situācija pašvaldībās šobrīd nav vienkārša, norādīja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Šobrīd tiek lauzti līgumi par dažādiem pakalpojumiem un preču piegādi, papildu finanses prasa arī būvnieki, lai varētu turpināt iesāktos projektus.
"Gan būvnieki, gan preču piegādātāji, gan pakalpojumu sniedzēji šobrīd masveidā lauž līgumus gan par granulām, gan par pārtikas piegādēm, gan par elektrību, visur prasot paaugstināt līguma izpildes summas, savukārt pašvaldībām budžeta rezervju, lai varētu palielināt, arī nav. Mēs, pašvaldības, esam sarežģītā situācijā," sacīja Kraukle.
Kā atzina Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece, visticamāk, pašvaldībām būs nepieciešami aizņēmumi, lai projektus varētu turpināt. Arī Daugavpils pilsētas pašvaldība ir saņēmusi pirmos būvnieku pieprasījumus par izmaiņām līgumos. Tie ir projekti, kas saistīti ar industriālām teritorijām, Daugavpils cietokšņa atjaunošanas darbiem, pastāstīja pilsētas Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa. Katrs pieteikums tikšot stingri izvērtēts.
"Jāskatās arī katrs gadījums individuāli, jo ir līgumi, kur būvdarbiem bija jābūt pabeigtiem. Gribam vērtēt, cik pamatoti tas skar tieši konkrētos līgumus, kādas ir tāmju pozīcijas, kāds ir pieaugums un kāds ir pamatojums katrai no tāmes pozīcijām. Tā neoficiāli varētu būt 20–30% pieaugums," pauda Krīviņa.
Būvnieki, pieprasot mainīt līguma summas, to skaidrojot ar cenu pieaugumu būvmateriāliem, degvielai, elektroenerģijai, taču pašvaldībai papildu līdzekļu nav.
"Projektos nav mums šādu rezervju, katrs līgums ir saistīts ar projektu kopējām summām, tas ir jautājums, kas ir jārisina valsts līmenī, kādā veidā var šīs izmaksas finansēt," atzīmēja Krīviņa.
Savukārt Rēzeknes pilsētas domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norādīja, ka problēmas ir arī ar materiālu piegādi un pieejamību, un tas var ietekmēt līguma termiņus. Arī Rēzeknes pilsētas pašvaldība no būvniekiem saņem jaunas cenu izmaksas.
Orlovs sacīja: "Būvnieki runā par to, ka kopumā no līguma cenas vidēji ir no 10–20%, bet ir dažādas pozīcijas, kas saistītas ar metālu, metāla konstrukcijām, kur sadārdzinājums ir virs 50%, atsevišķām pozīcijām vēl dārgāk. Tas nav saistīts tikai ar ēku būvniecību, ir jau atnākušas vēstules no ceļu būves kompānijām, kur noslēgti līgumi, un viņi informē, ka viņi būs spiesti pārskatīt arī asfaltbetona cenas."
Precīzākas izmaksas būs zināmas, kad sāksies ceļu būves sezona. Taču ir jārēķinās, ka izmaiņas būs būtiskas. Tas var ietekmēt arī projektus, kas ir plānošanas stadijā. Tāpat Rēzeknē saskata ne vien finanšu riskus, bet arī to, kā izdosies sasniegt projektu rezultātus.
Orlovs paskaidroja: "Mums līdz 2023. gada beigām ir jāsasniedz praktiski visiem projektiem attiecīgi rezultāti, kas saistīti ar privāto investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu, bet mēs jau tagad redzam, ka pie esošās situācijas varētu būt problēmas arī ar investīciju piesaisti. Jautājums ir par tūrisma nozari, kur mums ir divi lieli projekti, tas ir Kovšu ezera projekts, kur mēs joprojām gaidām vienu investoru attiecībā uz kempinga māju un, protams, arī rekreācijas centrs."
Investors nepieciešams, lai rekreācijas centrā veiktu viesnīcas būvniecību. Un šobrīd ir reāls drauds, ka projektu neizdosies realizēt, kā plānots. Visticamāk, ka rezultatīvie rādītāji būs jāsasniedz ilgākā laika periodā, par to jau notiekot sarunas.
