EM speciāliste Olga Feldmane valdībā norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi būtiskus traucējumus izejvielu piegādē būvniecības nozarē. Informācija par lielām problēmām būvniecībā saņemta gan no publisko infrastruktūras projektu pasūtītājiem, gan no būvniekiem. Pamatā problēmas ir ar metālizstrādājumu piegādēm, taču ir grūtības arī ar koka izstrādājumu, cementa un bitumena pasūtījumiem.
Sliktākā situācija ir ar metāla piegādēm – vajadzīgs laiks, lai nozares pārorientētos uz citiem izejvielas piegāžu tirgiem, klāstīja Feldmane, norādot, ka ar koka un cementa piegādēm situācija ir vienkāršāka, jo šīs izejvielas tiek ražotas arī pašmājās. Saistībā ar bitumenu lielāka problēma ir šis izejvielas sadārdzinājums.
Tā rezultātā publisko infrastruktūras objektu būvdarbu veicēji nespēj izpildīt saistības, ko uzņēmušies pirms 24. februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.
Pasūtītāji ir diezgan atturīgi meklēt iespējamos risinājumus, teica Feldmane, pieļaujot, ka pasūtītāji baidās no iespējamām negatīvām sekām par kādām atkāpēm projektu īstenošanā.
Būvnieku organizācijas iepriekš lūdza valstij indeksēt noslēgtos būvniecības līgumus. Tas nozīmē, ka līgumcena automātiski pieaug, ja būvniecība kļūst dārgāka. Ekonomikas ministrija to noraidīja, jo indeksēt jau noslēgtos līgumus juridiski nevarot, turklāt katrs līgums pasūtītājiem jāvērtē atsevišķi.
EM sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB)
izstrādājusi ieteikumus pasūtītājiem, kā rīkoties pašreizējā situācijā, informēja EM.
Ņemot vērā, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā nebija prognozējama, kā arī nebija prognozējams tās apjoms un izraisītā globālā ietekme, normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Puses var vienoties par:
- līgumcenas pieaugumu (līdz 50%);
- līguma izpildes termiņa pagarināšanu;
- citiem būtiskiem grozījumiem.
EM atzīmēja, ka būtiskie līguma grozījumi ir pieļaujami, tikai pusēm vienojoties, turklāt grozījumus var pamatot tikai, ja karadarbības rezultātā radusies izejvielu vai būvizstrādājumu nepieejamība vai straujš sadārdzinājums tiešā veidā ietekmē publiskā būvdarbu līguma saistību izpildi.
Ministrijā uzsvēra, ka izšķiršanās par līguma grozīšanu ir katra pasūtītāja ziņā.
"Katram pasūtījumam ir jāņem aktīva loma un jāvērtē gan samērīgums, gan lietderība. Iespējams, būs projekti, kuros lietderīgāk šobrīd ir iesaldēt būvdarbus, piemēram, ja būvdarbi ir pašā sākuma stadijā. Ir projekti, kur notiek ļoti aktīvi būvdarbi un attiecīgi būvdarbu iesaldēšana radītu pasūtītājam papildu zaudējumus, papildu problēmas," skaidroja EM speciāliste Feldmane.
Būtiskus līguma grozījumus var veikt arī vēl nenoslēgtiem iepirkuma līgumiem, ja ir konstatējams objektīvs pamatojums, ka to izpildi ietekmē Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekas, norādīja EM.
Līguma grozījumos paredzot līgumcenas pārskatīšanu, pasūtītājam būs jānodrošina būvdarbu īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums,
primāri pārskatot citus projektus un aktivitātes, kā arī jaunu projektu uzsākšanas atlikšanu. Nepieciešamības gadījumā vietējai pašvaldībai ir iespēja saņemt aizņēmumu Valsts kasē, norādīja EM. Savukārt saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem Finanšu ministrija lūgusi par Eiropas fondiem atbildīgajai Eiropas Savienības komisārei rast risinājumu, lai varētu pagarināt uzsākto projektu termiņus.
Būvnieku partnerības vadītājs Gints Miķelsons norādīja, ka šobrīd būvnieki veic aprēķinus sarunām ar pasūtītājiem, lai pamatotu vajadzību par būvdarbiem maksāt vairāk. Lai gan noslēgto līgumu automātiskai indeksācijai valsts puse nav piekritusi, viņš ziņojuma apstiprināšanu uzskata par nopietnu soli, lai mudinātu pasūtītājus cenas pārskatīt.
"Kamēr nebija šis informatīvais ziņojums, mēs dzirdējām, ka pasūtītāji baidījās individuāli rīkoties. Viņiem vajadzēja šo kopējo izpratni, kopējo ziņojumu, lai pirmkārt, viņi varētu juridiski pamatoti to darīt, jo tomēr viņi baidās no uzraugošajām iestādēm, pieņemot šādus lēmumus ārkārtas situācijā," stāstīja Miķelsons.
Ministrijā arī norādīja: lai turpmāk izvairītos no būvizstrādājumu cenu svārstību negatīvās ietekmes publiskajos infrastruktūras projektos, ieteicama līgumcenas indeksācijas noteikumu iekļaušana no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos. Līgumcenas indeksācija ļaus elastīgi piemēroties apstākļiem, neveicot grozījumus noslēgtajos līgumos.
Kādas tieši sekas no izejvielu sadārdzinājuma radušās, ministrija apkopos maijā. Pagaidām tai neesot informācijas par konkrētiem valsts vai pašvaldību projektiem, kas cenu dēļ atlikti vai apstājušies.
Valdība uzdeva ministrijām līdz šā gada 15. maijam sniegt EM informāciju par veiktajiem grozījumiem savos, to padotības vai pakļautības iestāžu, kā arī valsts kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, veiktajiem grozījumiem publiskajos būvdarbu līgumos, kas ir vērsti uz karadarbības Ukrainā izraisītās ietekmes mazināšanai, norādot grozījumu tvērumu, kā arī sniegt informāciju par vienpusējā kārtā lauztajiem publiskiem būvdarbu līgumiem.
Savukārt pašvaldībām līdz šā gada 15. maijam jāsniedz EM informācija par veiktajiem grozījumiem savos, to padotības vai pakļautības iestāžu, kā arī kapitālsabiedrību, kurās pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja, veiktajiem grozījumiem publiskajos būvdarbu līgumos, kas ir vērsti uz karadarbības Ukrainā izraisītās ietekmes mazināšanai, norādot grozījumu tvērumu, kā arī sniegt informāciju par vienpusējā kārtā lauztajiem publiskiem būvdarbu līgumiem.
EM līdz šā gada 15. jūlijam jāiesniedz Ministru kabinetā informācija par situācijas attīstību saistībā ar izejvielu un būvizstrādājumu pieejamību, kā arī straujo cenu kāpumu un par turpmāk nepieciešamajiem risinājumiem.
