Centrāltirgū jaunās pārdošanas letes rada grūtības gan pircējiem, gan pārdevējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī gada sākumā apmeklētājiem pēc renovācijas tika atklāts atjaunotais Rīgas Centrāltirgus gastronomijas paviljons. Sajūsmu par jaunajām telpām drīz vien noslāpēja šī paviljona vides pieejamības problēmas. Pārdošanas letes ir tik augstas, ka tām klāt nevar piekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. Bažas arī par darba drošības pārkāpumiem - pārdevējas, lai aizsniegtu uz letes stāvošos produktus spiestas pakāpties uz paliktņiem, par kuru drošību nav pārliecināta Valsts darba inspekcija.

Centrāltirgus pārdošanas letes rada grūtības gan pircējiem, gan pārdevējiem.
00:00 / 03:15
Lejuplādēt

Santa Survila pārvietojas riteņkrēslā. Viņa ir cilvēku ar kustību traucējumiem biedrības „Wings for wheels” biedre un arī Latvijas miopātijas asociācijas „Sartorius” biedre. Apmeklējot Rīgas Centrāltirgus paviljonu, viņa secinājusi, ka tas ir cilvēkiem ar kustību traucējumiem nepieejams. Proti, pārdošanas letes ir tik augstas, ka īsiem cilvēkiem un cilvēkiem riteņkrēslos tās nav aizsniedzamas.

"Tur tirdzniecības letes ir ļoti augstas. Piemērotais augstums būtu 80 centimetri, kas arī ir noteikts būvnormatīvos, bet šīs letes, kā mēs pārmērījām ar metramēru, ir metru un trīsdesmit centimetru augstas," teica Survila.

Viņa uzsver, ka letes augstums liedz iespēju cilvēkiem riteņkrēslā iepirkties Rīgas Centrāltirgū. Viņa rāda attēlus, kuros redzams, kā Santas galva sēžot riteņkrēslā ir aptuveni vienā augstumā ar letes augšējo malu, kura vēl ir nokrāmēta ar dažādām pārtikas precēm.

"Personai, riteņkrēslā esot, tas burtiski ir neiespējami, jo ne katram ir fiziskā iespēja celt rokas augstu. Bet šis prasītu ļoti lielu piepūli, ko retais vien veiktu, ja veiktu, jo pat izstiepjot roku pilnā apjomā nav iespējams sasniegt leti, un šīs letes ir savienotas lielā konstrukcijā kopā. Un pat pārdevējs īsti nevar tai apiet apkārt, lai pienāktu un individuāli pircēju apkalpotu," norādīja Survila.

Arī Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” pārstāve Linda Cērpa, apskatot Centrāltirgus atjaunoto paviljonu, secinājusi – vides pieejamība ir ļoti slikta.

"Man nepatika, jo ļoti neērts lietošanai augumā mazākiem cilvēkiem. Es par cik pārvietojos riteņkrēslā, tad es esmu bērna augumā. Ļoti grūti pasniegt naudu – nevar. Man principā ir jāprasa cilvēku palīdzība, lai pasniegtu pārdevējam naudu. Es nemaz neredzu, ko es varu nopirkt. Tad tā ēdināšanas zona – tur arī, es skatoties neredzēju mazos galdiņus, pie kā apsēsties. Visur augstās letes, augstie galdi, augstie krēsli. Vājredzīgiem cilvēkiem grūti tajā gaismā un tajos leņķos, kā viss izlikts, ir diezgan nepieejami. Pieejamības ziņā viņi ir diezgan nepieejami. Tas, ka tur ir līdzena grīda un nav vairs pa grumbuļiem jābrauc, tas nerada pieejamības sajūtu," teica Cērpa.

Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis norāda, ka Centrāltirgus vides pieejamība ir zema, trūkst dažādu norāžu, un viņam nav saprotams, kā šāds projekts ticis apstiprināts.

"Centrāltirgū, man liekas, tas normatīvs, kas Latvijā ir spēkā, nav ievērots. Un droši vien jautājums ir par to, kādā veidā vispār šāds būvprojekts ir izgājis cauri būvvaldei vai citām atbildīgajām institūcijām. Un cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem bieži vien ir orientēšanās grūtības, kur jādodas, kur kas atrodas. Un arī par tualetēm – cilvēki nezina. Var jau būt, ka ir brīnišķīgi, labi izremontētas un tiešām tādas, kuras var apmeklēt un tu būsi apmierināts ar to, ko tur redzēsi.

Bet ja tu nezini, kur tās atrodas, un tev jāuzmin tas kādā veidā... Tas ir ļoti sarežģīti un grūti. Tā nevajadzētu būt," atzina Balodis.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns norādīja, ka saskaņotie projekti netiek glabāti būvvaldē, tādēļ operatīvi sniegt komentāru par konkrēto situāciju nevar. Lai arī Butāns uzsvēra, ka nevar komentēt konkrēto projektu, tomēr norādīja, ka Centrāltirgus ir ēka, kas būvēta, pirms tikušas noteiktas vides pieejamības prasības.

Tādos gadījumos atsevišķās situācijās pie pārbūves vides pieejamības prasību izpilde skatīta netiekot. Tomēr viņš solīja, ka būvvalde ar projektu iepazīsies un sniegs savu atzinumu. Savukārt Rīgas Centrāltirgus projektu vadības daļas vadītāja Agita Užāne uzskata, ka letes ir nopirktas un mainīt tās nav iespējams. Tāpat netiek izskatīta iespēja vismaz atsevišķas letes konstrukcijas daļas nomainīt pret zemākām, tādējādi padarot tās pieejamākas cilvēkiem riteņkrēslos.

"Mēs šobrīd esam apzinājušies savu kļūdu, mēs esam nopirkuši, mēs nevaram neko šobrīd īpaši mainīt," teica Užāne.

Augstās letes rada sarežģījumus arī pārdevējiem. Tie nevar aizsniegt visu uz letes esošo, tādēļ ir izveidoti speciāli paliktnīši, uz kuriem pakāpties, bet, vai tie ir atbilstoši darba drošības prasībām, Užāne nezina. "Pārdevējām ir izdomāti tie paliktnīši, uz kuriem viņas var pakāpties. Pagaidām no darba inspekcijas mums nav nekādu sūdzību. Vai viņi nav bijuši, vai apsekojuši, vai vienkārši nav, to es nevarēšu tā pateikt," atzina Užāne.

Latvijas Radio parādīja Valsts darba inspekcijā Santas Survilas uzņemtos fotoattēlus, kuros redzamas pāri letei izstiepušās pārdevējas, kas pakāpušās uz paliktnīšiem. Šādus attēlus inspekcija redzējusi arī sociālajos tīklos un sola – lai arī sūdzības līdz šim saņemtas nav, tomēr pārbaudes tirgū tiks veiktas.

"Mēs esam identificējuši sociālajos tīklos – bija publiskoti dažādi video, kā tie darbinieki strādā šajā jaunajā paviljonā. Un mēs esam ieplānojuši veikt tuvākajā laikā pārbaudi par darba vietu ergonomiskumu un atbilstību, lai darbinieki strādātu drošās darba vietās. Tas, ko mēs bijām identificējuši kā iespējamu pārkāpumu, bija tas, ka darbiniekiem ir nesamērīgi tālu jāliecas un jāpiepūlē dažādas muskuļu grupas, lai paņemtu preci no vitrīnām, un ka viņi ir izveidojuši paštaisītos paliktņus, lai pakāptos augstāk. Proti, tas risinājums, kas ir redzams sociālajos tīklos pieejamos video – jebkurā gadījumā tāds nebūtu pieļaujams," skaidroja Rīgas reģiona Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.

Inspekcija vizītē plāno doties kopā ar Centrāltirgus vadību un tad arī secināt, kādi darba drošības pārkāpumi darbavietā novērojami un kā to labāk risināt. Savukārt Centrāltirgus pārstāve Agita Užāne atzīst kļūdu un norāda, ka, uzstādot vitrīnas, ir ticis domāts par to, lai tā būtu lielāka, lai tajā varētu izvietot pēc iespējas vairāk produktu un tos varētu labāk pārdot, tādēļ par sabiedrības daļu, kam ir kustību traucējumi, vitrīnu uzstādīšanas posmā padomāts neesot.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Baiba Rozentāle
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Baiba Rozentāle telefonintervijā Latvijas Radio teica, ka problēmas Rīgas Centrāltirgus gastronomijas paviljonā ir zināmas un pārrunātas. Esot sagatavota vēstule Rīgas Centrāltirgum ar jautājumiem, kā tirgus domā situāciju risināt. Rozentāle atturējās atbildēt uz jautājumu, vai tiks vērtēta tirgus vadības atbildība, norādot: "Es pūlēšos tik, cik manos spēkos un kompetencē tas ietilpst."
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti