Viņš kritizēja Saeimas pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīto valsts budžetu, kas nākamgad paredz tādu pašu budžeta deficītu kā šogad -1% no valsts iekšzemes kopprodukta.
"Valsts parāds pieaug - jādomā, kā varēsim to atmaksāt. Skaidrs, ka nākotnē būs jāceļ nodokļu ieņēmumi. Tas šajā situācija, kad ārējos tirgos notiek turbulences un situācija nav stabila, rada papildus nenoteiktību, kas kavē investīcijas," skaidroja Rutkaste.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns piebilda, ka arī citās valstīs ģeopolitiskās situācijas dēļ investīcijas nav tik labas, kā gribētos. "Vienīgās brīvās finanses nāk no Ķīnas un Āzijas tirgiem, uz turieni būtu jāvērš skats," sacīja Greiškalns.
Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība") pauda viedokli, ka nākamā gada budžets ir "drošības budžets".
Ašeradens norādīja, ka produktivitāte jeb darba ražīgums Latvijā ir zems, tādēļ nākamie desmit gadi varētu būt grūti efektivizācijas gadi, kuros jāveic daudzas reformas. Tāpat jāmeklē un jābalsta visi tie, kuru darbam ir pievienotā vērtība.
Turpretī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs no sociālo partneru puses norādīja, ka valsts labklājības attīstībai un investīcīju piesaistei nepieciešami "stabili spēles noteikumi". Proti, valdībai jāpieturas pie dotajiem solījumiem un jāgarantē paredzama nodokļu politika.
Ziņots, ka Saeima otrdien, 3. novembrī, apstiprināja nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Valdībā tas nosaukts par nabadzības mazināšanas un attīstības budžetu, bet valdības sociāli partneri to dēvē par stagnācijas budžetu. Tikpat asas viedokļu sadursmes bija arī Saeimas debatēs.
Līdz otrajam lasījuma budžetā gan vēl iespējamas izmaiņas. Piemēram, neapliekamā minimuma palielināšanas vietā varētu palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem. Tomēr lielu manevru iespēju vairs neesot. Galīgajā lasījumā budžetu plānots skatīt 30.novembrī.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2017.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.
