Straujuma žurnālistus informēja, ka tikšanās laikā ar ekonomikas ministri, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Valdi Lokenbahu un "Latvenergo" vadītāju Āri Žīguru tika pārrunāti gāzes tirgus liberalizācijas jautājumi, tostarp tika runāts par iespējamajiem risinājumiem, lai "Latvenergo" varētu iegādāties gāzi citur, ja tā ir lētāka.
Straujuma atzinīgi novērtēja ekonomikas ministres darbu gāzes tirgus liberalizācijas jautājumu risināšanā, kā arī pauda gandarījumu, ka EM izstrādā jaunu regulējumu, kas ļaus "Latvenergo" iegādāties gāzi Lietuvā.
Savukārt Reizniece-Ozola informēja, ka EM patlaban izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas atļaus "Latvenergo" iegādāties gāzi no citiem avotiem jau tagad, negaidot gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā. Minētie noteikumi valdībā varētu tikt skatīti nākamo divu nedēļu laikā.
"Ņemot vērā, ka SPRK pērn pieņemtie noteikumi par piekļuvi "Latvijas Gāzes" (LG) infrastruktūrai nenosaka piekļuvi visai sistēmai, proti, neparedzot izeju uz sadales tīklu, tad pagaidu risinājums būs Ministru kabineta noteikumi, kas šīs tiesības noteiks," norādīja ekonomikas ministre.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, minētos noteikumus ir svarīgi pieņemt ātri, jo "Latvenergo" ir paudusi vēlmi jau šajā apkures sezonā iegādāties papildu gāzes apjomu no Lietuvas. Tiesa, EM izstrādātie noteikumi neattieksies tikai uz "Latvenergo", bet arī citiem komersantiem.
Vaicāts, cik reāli, ka energokompānija jau šogad varētu iegādāties gāzi Lietuvā, "Latvenergo" vadītājs atzina, ka iegāde būs atkarīga no tā, kā atrisināsies juridiskie jautājumi, kas saistīti gan ar piekļuvi sadales sistēmai, gan LG rīcību, proti, pretoties šim plānam vai piekrist.
"Latvenergo" gatavojas atkārtoti lūgt LG atļaut piekļuvi gāzes koncerna pārvades sistēmai, kā arī "Latvenergo" jau sākusi sarunas ar Lietuvas pusi par gāzes cenu u.c. ar gāzes piegādi saistītiem jautājumiem.
Vaicāta, vai LG nepretosies pret patlaban EM izstrādātajiem "Latvenergo" labvēlīgajiem noteikumiem, Reizniece-Ozola norādīja, ka LG varētu iebilst, taču šodien tikšanās laikā ar Ministru prezidenti tika gūts apstiprinājums, ka minētie noteikumi ir jāvirza, neskatoties uz LG un citu ieinteresēto pušu iebildumiem.
"Kamēr LG infrastruktūras uzņēmumā akcionāros būs SIA "Itera Latvija" un Krievijas gāzes koncerns "Gazprom", tikmēr LG akcionāri varēs atrast juridiskus vai praktiskus šķēršļus, kā kavēt gāzes tirgus atvēršanu," sacīja Reizniece-Ozola un piebilda - ja LG atkārtoti atteiks "Latvenergo" lūgumam, tad būs jāreaģē SPRK, kas var uzņēmumu sodīt pat līdz 10% no apgrozījuma.
SPRK vadītājs skaidroja procedūru, kāda sekos, kad "Latvenergo" paudīs gatavību iegādāties gāzi Lietuvā. "Ja "Latvenergo" nosūta pieprasījumu LG ar lūgumu atļaut ārpus Latvijas iepirkto gāzi caur LG infrastruktūru novadīt līdz savām tehnoloģiskajām iekārtām, tad LG ir vai nu jāpiekrīt, vai jānoraida šis lūgumus. Ja LG noraida "Latvenergo" lūgumu, tad SPRK būs jāskata LG argumenti. Visbeidzot SPRK pieņems lēmumu - atbalstīt "Latvenergo" pieprasījumu vai LG noraidījumu," stāstīja Lokenbahs.
Viņš uzsvēra, ka SPRK darbojas likuma rāmjos, tāpēc patlaban ir svarīgi pēc iespējas ātrāk sakārtot regulējumu, kas atļautu "Latvenergo" iegādāties gāzi no citiem avotiem.
Kā ziņots, SPRK septembrī pieņēma gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, bet Administratīvā apgabaltiesa 17.novembrī apmierināja LG lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu šajā lietā. SPRK šo Administratīvās apgabaltiesas lēmumu pārsūdzēja.
Savukārt 5.janvārī Augstākā tiesa atcēla lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par SPRK 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.
Līdz ar to noraidīts LG lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu. Lēmums nav pārsūdzams.
