Šāda situācija draudot ar ceļu būves darbu pārtraukšanu un nākotnē var radīt negatīvas sekas gan būvniekiem, gan sabiedrībai.
“Mums jau vakar vajadzēja pasūtīt projektus, lai, piemēram, 2020.gadā sāktu kaut ko būvēt. Bet 2020.gads mums ir tukšums. Mums ir ļoti liels kritums budžetā, un Finanšu ministrija to zina. Un vēl grūtāks būs 2021.gads, kad faktiski tikai acīmredzot sāksies sarunas par nākošo Eiropas Savienības plānošanas periodu, un tur mums ir kritums. Un kritums ir tāpēc, ka beigusies Eiropas Savienības šā gada nauda.
Mēs, ceļu būvētāji, visu laiku dzīvojuši savā ziņā kā narkomāni uz Eiropas naudas.
Eiropa dod daudz, valstis dod maz. Šobrīd tas mīnuss ir kaut kādi 480 miljoni eiro, ko valsts budžets nav iedevis ceļiem, ko bija solījis,” norādīja Bērziņš.
Ceļu būves nozarei pašlaik esot svarīgi saprast valsts ieceres attiecībā uz tēriņiem ceļiem. “Cilvēkus laist vaļā, tehniku pirkt, nepirkt, projektēt kaut ko, plānot nākošajam gadam kaut kādus apjomus vai specializēties un braukt uz ārzemēm? Jautājums, ko mēs gribam valstī – vai mēs gribam, lai ceļus un tiltus būvē mūsu pašu uzņēmumi vai brauc kādi citi,” piebilda Bērziņš.
Citus gadus ap šo laiku nākamā gada valsts budžeta likums jau būtu iesniegts Saeimā vai notiktu pēdējie priekšdarbi pirms tā iesniegšanas parlamentā. Tomēr vēlēšanu gados budžeta likuma sagatavošana ir jaunās valdības, bet apstiprināšana jaunās Saeimas ziņā.
Tas gan nenozīmē, ka darbs pie budžeta dokumentu sagatavošanas šobrīd būtu apstājies. Jau nākamnedēļ 2019.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu plānu plānots nosūtīt izvērtēšanai Eiropas Komisijā.
