Viņš atzīmēja, ka līdz 2019.gadam Latvija ceļu sakārtošanā būs ieguldījusi lielu naudu, kas notiks, lielā mērā patiecoties Eiropas Savienības (ES) fondos pieejamajiem resursiem. Taču pašlaik neatbildēts jautājums ir, kur rast finansējumu pēc 2019.gada, kad ES fondu nauda būs izsmelta.
Pašlaik no valsts budžeta ceļu sakārtošanai tiek novirzīta samērā neliela summa. Normatīvajos aktos teikts, ka ceļu sakārtošanai ik gadu jānovirza 80% no to nodokļu ieņēmumiem, kas saistīti ar ceļiem, taču reāli tiek novirzīti 20%-30%, apgalvoja Brunavs.
Pēc viņa sacītā, finansējuma trūkumu ceļu sakārtošanai nākotnē iespējams risināt divējādi – ir jāiezīmē konkrēts un prognozējams finansējuma apmērs valsts budžetā vai arī ir jāņem aizņēmums ceļu sakārtošanai.
Biedrības pārstāvis atzīmēja, ka ceļu būves nozare daudzus gadus "tiek barota ar solījumiem visdažādākajos veidos", taču reāls finansējuma pieaugums no valsts budžeta ceļu sakārtošanai nav jūtams.
Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) iniciatīvas izveidotā ekspertu grupa trešdien, 10.augustā, prezentēs ministram savu redzējumu par ilgtspējīgu un prognozējamu autoceļu sakārtošanas modeli, kā arī sniegs priekšlikumus efektīvākam ceļu tīkla finansēšanas mehānismam.
Latvijas Radio žurnālists Māris Klūga ziņoja, ka ekspertu grupa trešdien piedāvājusi kopumā sešus risinājumus, kā varētu Latvijā varētu uzlabot ceļu stāvokli.
Viens no tiem paredz arī atjaunot Ceļu fondu, kur varētu novirzīt un uzkrāt līdzekļus autoceļu būvei un uzturēšanai. Fondā varētu novirzīt daļu ieņēmumu no akcīzes un citiem nodokļiem, kas saistīti ar satiksmi. Šajos nodokļos gadā tiek iekasēti ap 500 miljoni eiro, un no tiem 80% jeb nedaudz vairāk kā 400 miljonus varētu novirzīt Ceļu fondā.
Tiesa, finansējumu Ceļu fondā līdz minētajam slieksnim varētu audzēt pakāpeniski, piemēram, pirmajā gadā tur novirzot 20% attiecīgo nodokļu ieņēmumu.
Savukārt par priekšlikumu ceļus sakārtot ar aizņemtas naudas palīdzību skeptiska bija Finanšu ministrija, jo tādā gadījumā palielinātos valsts budžeta deficīts.
Eksperti secināja, ka apuveni 40% Latvijas ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Pakāpeniski uzlabojas stāvoklis uz galvenajiem autoceļiem, tikmēr reģionālie ceļi brūk. No aptuveni 200 miljoniem eiro, kas ik gadu tiek novirzīti ceļiem, mazāk nekā pusi izmanto ceļu būvei, bet lielākā daļa naudas aiziet ceļu uzturēšanai.
Jau ziņots, ka iepriekš nozares eksperti ne reizi vien ir norādījuši, ka samilzušās problēmas it īpaši reģionālo ceļu sakārtošanā un uzturēšanā varētu palīdzēt risināt Ceļu fonda atjaunošana.
