Piektdien LCB jau ceturto gadu pēc kārtas iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība (NA)) portfeli ar informāciju par valsts autoceļu un tiltu stāvokli un priekšlikumiem to sakārtošanai. Bērziņš paziņojumā pauda, ka daudziem jaunievēlētajiem deputātiem operatīvi jāsaņem pamatinformācija par situāciju ceļu nozarē un nepieciešamo finansējumu.
Biedrība arī norādījusi, ka Latvijā sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir apmēram ceturtdaļa no valsts galvenajiem autoceļiem un vairāk par 40% valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu.
Dokumentus Saeimai biedrības valdes priekšsēdētājs Bērziņš simboliski atnesa uzņēmuma "Somdaris" ražotā portfelī. Tas izgatavots pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados – laikā, kad daļa sabrukuma stāvoklī nonākušo valsts autoceļu un tiltu tika remontēti pēdējo reizi.
"Eiropas Savienības nauda ir beigusies, par nākamo periodu nekas nav zināms. Mums izveidojās trīs gadu bedre, kas nozīmē, ka ceļu darbu apjoms samazināsies uz pusi, un valsts budžets nav mēģinājis aizvietot iztrūkstošo naudu," komentēja Bērziņš.
Biedrību uztrauc tas, ka partijas, saucot daudzas un dažādas vajadzīgas prioritātes, aizmirst par ceļiem, kuru sakārtošanu pieprasa valsts iedzīvotāji. Ceļu būvētāji ir norūpējušies, zinot, ka 2020. gadā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ceļu nozarei vairs nebūs. Tas nozīmē, ka valdībai un Saeimai nāksies meklēt un atrast aptuveni 100 līdz 140 miljonus eiro. "Iespējams, ka deputāti pagaidām nemaz nezina, ka viņiem šādu problēmu nāksies risināt," pauda Bērziņš.
LCB valdes priekšsēdētājs atgādināja, ka netiek pildīti dažādu Saeimas sasaukumu un valdību pieņemtie stratēģiskās plānošanas dokumenti, piemēram, Nacionālais attīstības plāns un Transporta attīstības pamatnostādnes. Bez sirdsapziņas pārmetumiem, vismaz ceļu sadaļā, konsekventi netiek pildīti arī solījumi Eiropas Savienībai. Rezultātā vienīgie ceļi, kas ir sagaidījuši jūtamus uzlabojumus, ir valsts galvenie ceļi, jo tajos 2014.-2019. gadā ir ieguldīti 715,86 miljoni eiro Eiropas fondu naudas, norāda LCB vadība.
Ņemot vērā paredzamo 2019. gada valsts budžeta projektā iekļauto ceļu un tiltu remontu darbu apjoma būtisko samazinājumu, tikšanās laikā LCB lūdza Saeimas priekšsēdētāju un deputātus pievērst īpašu uzmanību ceļu būves finansēšanas problemātikai un dot uzdevumu Finanšu ministrijai paredzēt ES fondu naudas iztrūkuma aizvietojumu ar citiem resursiem - kapitālieguldījumiem valsts ceļu un tiltu sakārtošanai.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja, vaicāta pēc komentāra, atbildēja: "Jā, mēs esam sarežģīta situācijā. Mums nav valdības. Un tas ir valdības uzdevums domāt, ka finansēt ceļu būvniecību."
KONTEKSTS:
Ceļu būvniekus uztrauc situācija ar nākamā gada valsts budžetu. Citus gadus ap šo laiku nākamā gada valsts budžeta likums jau būtu iesniegts Saeimā vai notiktu pēdējie priekšdarbi pirms tā iesniegšanas parlamentā. Tomēr vēlēšanu gados budžeta likuma sagatavošana ir jaunās valdības, bet apstiprināšana jaunās Saeimas ziņā.
Sagaidāms, ka pēc 2018. gada būtiski saruks ES fondos pieejamais finansējums Latvijas ceļu tīkla sakārtošanai un attīstībai. Beidzoties ES fondu finansējumam, Latvijai pašai būs jāspēj būvēt savus ceļus un jāatrod tam finansējums, iepriekš atzina Latvijas Valsts ceļu (LVC) Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.
