Latvijas valsts autoceļu remontiem un uzturēšanai šogad ļauts tērēt vairāk nekā 319,7 miljonus eiro. Tas ir iekārojams kumoss, īpaši ņemot vērā, ka citās būvniecības jomās Eiropas fondu līdzekļu apgūšana kavējas un jaunu projektu tikpat kā nav. Tas arī saasinājis cīņu starp būvuzņēmējiem.
LVC pārstāvji aprīļa beigās veikuši pārbaudi divās asfalta rūpnīcās, kas LVC iepirkumos piedalās pirmo reizi. Abas pārbaudītās rūpnīcas sertificētas un darbu sākušas pērn. Viena startējusi konkursos par mazāku summu. Otra - “A pieci” - piesaistīta kā materiālu piegādātājs piecpadsmit piedāvājumos par kopumā 40 miljoniem eiro. Tos iesniedza personu apvienība “LL Roads”, ko veido uzņēmumi “Ostas celtnieks” un “Šiauliu plentas”.
Uzņēmuma “Ostas celtnieks” Attīstības departamenta vadītājs Kristaps Grīniņš raidījumam sacīja: “Katram konkursam ir prasības, kas jāizpilda, un tajos konkursos, kur esam bijuši spējīgi kvalifikāciju nodrošināt un apliecināt, ka varam šos darbus izpildīt, kā prasa LVC, tajos arī esam centušies maksimāli startēt.”
Viņu piedāvājumi no iepirkumiem izslēgti, jo LVC uzskata, ka tās asfalta rūpnīca “A pieci” nespēj izpildīt prasības. “Ostas celtnieka” pārstāvis noraida pārmetumus kā nepamatotus.
Bet LVC Autoceļu kompetences centra eksperts Endijs Līdaka uz jautājumu, kas tad šai rūpnīcā bija tāds, kas pavisam noteikti tā nedrīkstēja būt, atbild: “Tehniski varbūt nekas tāds liels nebija, vairāk bija tādas šaubas par to pieredzi, ko viņi ir saražojuši. Un par personāla pieredzi.”
Pēc šīm LVC pārbaudēm sekoja rīcība, kas tomēr rada šaubas, vai LVC bija neitrālā pozīcijā, vērtējot kvalitāti un piedāvājumus.
2.,3.jūnijā sešu iepirkumu rezultātus “Ostas celtnieks” apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā. Savukārt LVC nākamajā darbadienā vērsās pret uzņēmumu “Inspecta Latvia”, kas bija sertificējis rūpnīcas. Vairākām atbildīgajām institūcijām tika izsūtītas vēstules, lūdzot pārbaudīt “Inspecta Latvia” izsniegto sertifikātu pamatotību. LVC vēstulēs uzskaita iemeslus, kas viņuprāt liedz rūpnīcai “A pieci” būt sertificētai, bet pārbaudes akti nav vēstulēm nav pievienoti.
LVC pārstāve Anna Kononova apgalvo: “Viens no fundamentāliem trūkumiem, kas ir konstatēts, ir tas, ka nav laboratorijas, kas būtu uz vietas rūpnīcā, un nav arī pierādījumu tam, ka būtu sadarbība ar kādu no esošajām laboratorijām.”
Pēc LVC ieskatiem - ar laboratoriju bija jābūt noslēgtam rakstiskam līgumam. Taču viņas teikto atspēko “Inspecta Latvia” Sertificēšanas institūcijas administrators Aldis Latvietis - ir standarts, kas ražotājam neprasa ne laboratoriju, ne formālu līgumu ar kādu. Galvenais ir materiālu kontrole, un to var darīt jebkura no valstī akreditētajām laboratorijām, kuru akreditācija paredz, ka tās nedrīkst atteikties no šāda pakalpojuma sniegšanas.
Vēl pirms šo sūdzību rakstīšanas LVC pārstāvis ieradies “Inspecta Latvia” ar neoficiālu situācijas izklāstu.
“Bija ieradies LVC valdes loceklis Edgars Strods, lai izteiktu savas pretenzijas par to, ka ir divi uzņēmumi, kuriem viņuprāt ir izsniegti sertifikāti nepamatoti. (..) Zemteksts bija tāds – ja nebūs šitā, tad šausim ar lielgabalu... Precīzāk, ja mēs mēģinātu citēt viņu – pirms šaut ar lielgabalu, es atnācu ar jums aprunāties,” par vizīti raidījumam pastāstīja uzņēmumā.
Sertificēšanas uzņēmums nolēma nekavējoties rīkot ārpuskārtas uzraudzības auditu rūpnīcās un aicināja tajā piedalīties arī LVC pārstāvi, taču viņi atteikušies. LVC pārstāve Kononova apgalvoja, ka šādam ielūgumam jābūt rakstiskam un tāda nav bijis.
Arī pēc atkārtotās pārbaudes “Inspecta Latvia” secināja, ka nav nekāda pamatojuma pārtraukt sertifikāta spēkā esamību.
“Ražošana ir tāds uzņēmējdarbības veids, kurā nevar viss būt perfekti. Un, arī aizbraucot uz šīm rūpnīcām, bija dažas piezīmes, kur varētu uzlabot ražošanas procesu kā tādu. Nevis kaut kas tik milzīgs, kā tika minēts LVC vēstulē, ka šīs ražotnes nevar vispār ražot,” raidījumam sacīja Aldis Latvietis.
LVC savas aktivitātes skaidroja ar preventīvām darbībām, lai novērstu gan finanšu riskus, gan būvdarbu sezonas aizkavēšanos, gan arī runā par ceļa kvalitātes riskiem.
Aldis Latvietis to “sauktu par negodīgu konkurenci”.
“Ja cilvēkiem piedāvā – ejam kopā, skatāmies, varbūt mēs kaut ko nepareizi saprotam, varbūt jūs kaut ko nepareizi saprotat. Nonākam pie kaut kāda konsensa. Un viņš tev brutāli pasaka “nē”. Nu man nav komentāru par šo,” pauda Latvietis.
Tuvāko divu nedēļu laikā savas pārbaudes rūpnīcās veiks arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Un viņu slēdziens iespējams, ļaus salikt punktus uz i.
“Ostas celtnieka” un Lietuvas kompānijas “Šiauliu plentas” piedāvājumi vairākos gadījumos bija lētākie. Taču rūpnīcas kvalitātes apšaubīšana LVC konkursos ļauj uzvarēt vairākām vietējām kompānijām, no kurām lielāko pasūtījuma kumosu – vairāk nekā 17 miljonus eiro – saņem “Strabag” un A.C.B.
