Bet arī atlikto tūrisma pakalpojumu saņēmējiem, iespējams, būs jārēķinās, ka nākotnē var palikt bez plānotā ceļojuma, un naudas atgūšanas process var būt gana sarežģīts, jo ne visas kompānijas spēs finansiāli pārdzīvot ārkārtas situācijas dēļ radīto saimnieciskās darbības dīkstāvi un ne visiem tūrisma operatoriem maksātnespējas gadījumā nodrošinājums būs pietiekams, lai klientiem segtu izdevumus par apmaksātiem, bet nenotikušiem ceļojumiem.
Pieaudzis PTAC sniegto konsultāciju skaits tūristiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Santa Zarāne LSM.lv atklāja, ka patērētāji vēršas PTAC ar jautājumiem, kas saistīti ar atceltajiem lidojumiem, kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem un ceļojumiem.
Protams, konsultāciju skaits ir pieaudzis, ja salīdzina ar pagājušā gada šo laika posmu.
Visbiežāk ar terminu “kompleksie tūrisma pakalpojumi” Latvijā saprot atpūtnieku izbraucienus uz siltajām zemēm ar čarterlidojumu, kur cenā iekļauts vairāku pakalpojumu klāsts – lidojums, transfērs, viesnīca ar izvēlēto ēdināšanas tipu, kompānijas pārstāvis uz vietas.
Šobrīd lielākoties Latvijas lielākie tūrisma operatori par atceltajiem ceļojumiem saviem klientiem naudas atmaksāšanas vietā piedāvā iespēju pārcelt lidojumu uz citu laiku, piedāvājot arī ierobežotas iespējas variēt ar ceļojuma datumiem. Protams, ne visus šādi risinājumi apmierina, jo daudzi dotu priekšroku naudas atgūšanai. Tieši par to arī PTAC saņēmis vairāk sūdzību.
"Force majeure" var atstāt klientus bez nodrošinājuma
Tā kā saimnieciskās darbības dīkstāves ilgums tūrisma nozarē ir tieši atkarīgs no ārkārtas situācijas daudzās pasaules valstīs, tas var draudēt ar maksātnespēju ne tikai mazajiem tūrisma nozares uzņēmumiem, bet arī lielajiem spēlētājiem.
Šobrīd Latvijas tūrisma operatori, kas nodrošina braucienus uz populāriem atpūtas kūrortiem, jau izjutuši pamatīgu finansiālo slogu, kas saistīts gan ar atceltajiem ceļojumiem, un laiku, kas jāpatērē, lai atgūtu jau iemaksāto naudu. Iespējams, kāds šo situāciju var arī neizturēt.
Tomēr Zarāne mierina ceļotājus: “Tūrisma operatoriem ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanai un/vai bankas garantijai, kas sniedz nodrošinājumu par ceļotāju veiktajiem maksājumiem. Ja tūrisma operatoram rodas likviditātes problēmas, tad ceļotāju iemaksātās naudas summas būtu jāsedz no konkrētās apdrošināšanas vai bankas izsniegtās garantijas.
PTAC turpina uzraudzīt tūrisma operatoru sniegto nodrošinājumu atbilstību noteiktajām prasībām. Ceļotāji ar aktuālo informāciju par visiem tūrisma operatoriem un to sniegtajiem nodrošinājumiem var iepazīties TATO datubāzē.
Katrs iespējamais likviditātes gadījums būtu vērtējams individuāli, ņemot vērā attiecīgā gadījuma visus apstākļus, apdrošināšanas līguma/bankas garantijas noteikumus, spēkā esošo normatīvo regulējumu un citus aspektus.”
Taču situācija nebūt nav tik rožaina – paši tūrisma biznesa dalībnieki pauž bažas, ka maksātnespējas gadījumā apdrošinātāji, aizbildinoties ar “force majeure” apstākļiem, var nebūt tik naski uz naudas atgriešanu klientiem.
Šobrīd gan saskaņā ar likumu līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu – tikai pats tūrisma operators var iesniegt pieteikumu savai maksātnespējai, LSM.lv paskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA).
LAA skaidro, ka normatīvie akti neierobežo apdrošinātāja saistību pildīšanu vai nepildīšanu, atsaucoties uz nepārvaramas varas apstākļiem kā izņēmumu no apdrošināšanas seguma. Apdrošinātājiem nav vienotas pieejas jautājumā par tūrisma operatoru nodrošinājumu un nepārvaramu varu.
“Ir apdrošinātāji, kuriem nepārvarama vara vai konkrēti pandēmija līgumos ar tūrisma operatoriem nav izņēmums šo saistību izpildei, savukārt citiem pandēmija ir iekļauta līgumos kā izņēmums – nepārvaramas varas apstāklis.
Taču apdrošinātāji, ņemot vērā pašreizējo nestandarta situāciju, automātiski nenoraidīs atlīdzības pieteikumus, bet vērtēs katru maksātnespējas un attiecīgi atlīdzības izmaksas pieprasīšanas gadījumu individuāli,” skaidroja LAA.
Jebkurā gadījumā, ja tūrisma operatoram būs pieteikta maksātnespēja, jāvēršas pie PTAC, kurš izvērtē situāciju un lemj par paziņojuma publicēšanu savā mājaslapā, aicinot klientus vērsties ar iesniegumiem par tūrisma pakalpojumu sniedzējiem veikto maksājumu atmaksu. Tieši PTAC apkopo ceļotāju iesniegumus un pieņem lēmumu pat klientu maksājumu atmaksu, tālāk vēršoties pie apdrošinātāja un aprēķinot atmaksājamo izdevumu apmēru atbilstoši ceļotāju skaitam un tūrisma operatora iegādātā nodrošinājuma apmēram.
Jeb citiem vārdiem – summa, ko klients atgūs, var būt mazāka, nekā viņš samaksājis par ilgi gaidīto ceļojumu, ja nodrošinājuma apmērs nebūs pietiekams.
Aviokompānijas cenšas iziet no grūtās situācijas ar dāvanu kartēm
Taču tūrisms nav tikai komplekso pakalpojumu sniedzēji - ļoti bieži ceļotāji aviobiļetes rezervē paši, kā arī paši rezervē naktsmītnes. Nav skaidrs, vai visas aviokompānijas un naktsmītnes tiešām izdzīvos līdz laikam, kad tūrisms atkal ieies sliedēs.
Zarāne norāda, ka normatīvajos aktos paredzētie pasākumi atšķiras kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem un iegādātām aviobiļetēm. Taču, ja kādai aviokompānijai rodas problēmas un tā piesaka maksātnespēju, informācijai jābūt publicētai aviokompānijas mājaslapā un patērētājiem tad ir jāiesniedz savas prasības maksātnespējas procesa kārtībā maksātnespējas administratoram.
Pašmāju aviokompānija “airBaltic” cīņu pret koronavīrusa Covid-19 radītās dīkstāves sekām iesākusi ar to, ka laika periodā no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim papildus samazina darbības apjomus, atceļot aptuveni 50% plānoto lidojumu. Šobrīd lidsabiedrība pielāgo lidojumu tīklu un reisu grafiku atbilstoši uz laiku samazinātai lidmašīnu flotei, lai spētu atjaunot regulāros lidojumus, kad šī krīze būs beigusies. Taču pagaidām aviokompānija neatklāj, tieši kuri virzieni taps lemti aizmirstībai, bet kuros lidojumi tiks atsākti.
Skaidrs, ka lidojumi uz iepriekš plānotajiem jaunajiem galamērķiem šajā vasarā netiks uzsākti.
Daudzi jau ir saņēmuši e-pastos ziņas, ka atcelti plānotie ceļojumi pat vasarā, kad - pēc optimistiskā scenārija - debesis varētu atvērties, turklāt piedāvāts saņemt dāvanu kartes ar papildus plus 20 eiro par katru virziena ceļojumu, kā arī pēc vairākiem mēnešiem atgūt kontā naudu.
Papildu naudas bonuss šķiet pievilcīgs, tādēļ daudzi pasažieri, kuri sākotnēji pieprasījuši naudas atgriešanu uz kontu, bet vēlāk pārdomājuši, izvēloties dāvanu karti. Taču šim finansiāli it kā pievilcīgajam piedāvājumam ir arī savas ēnas puses – ja nu uz vēlamajiem galamērķiem “airBaltic” vairs nelidos?
Ar dāvanu kartēm reālas naudas vietā šobrīd no situācijas mēģina izkļūt arī citas aviokompānijas. Piemēram, Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair” jau informējusi klientus, ka naudu neatgriezīs. Šādos gadījumos un, ja neizdodas izlīgt ar naktsmītni, tad ir iespēja vērsties pie Eiropas Patērētāju informēšanas tīkla (ECC-Net), kur Latvijā ir viens no 30 Eiropā esošajiem centriem un palīdz patērētājiem pārrobežu strīdu jautājumos (https://www.ecclatvia.lv/lv/).
Ceļotājus pasargās tūrisma nozares atgūšanās
Ceļotāja aizsardzības mehānismi it kā ir, taču krīzes laikā tie var nebūt tik efektīvi - jo ātrāk beigsies tūrisma uzņēmumu saimnieciskās darbības dīkstāve un tiks atcelti ieviestie ierobežojumi, jo ātrāk nozarei būs iespējas atgūties un finansiāli pasargātāks būs arī klients.
“Nozares atgūšanās sākums ir tieši saistāms ar esošo pārvietošanās ierobežojumu darbības termiņu.
Turklāt tūrisma nozarē ir ļoti svarīgi ceļošanas ierobežojumu atcelšana ne tikai Latvijā, bet vismaz vienoti visā Eiropas Savienībā vai tās daļā, kā arī situācija galvenajos ceļojumu galamērķos.
Ne mazāk svarīgs priekšnoteikums ir situācija aviācijā, jo, turpinoties ierobežojumiem un pat atceļot ceļošanas ierobežojumus, lidojumu intensitāte tieši ietekmēs nozares atgūšanos. Šobrīd izteikt jebkādas prognozes par laika posmu ir sarežģīti, ņemot vērā joprojām pastāvošo neziņu par ceļošanas ierobežojumu ilgumu,” LSM.lv norādīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece.
Viņa prognozē, ka tūrisma industrija Eiropā atgūsies lēnām un pie vispozitīvākā scenārija nākošā gada laikā sasniegs 75% no 2019.gada apjoma. Optimistiskāk uz situāciju neraugās arī tūrisma aģentūras “A-Sono” pārstāve Iveta Vanaga, kura uzskata, ka nozares uzņēmumi Latvijā varētu atgūties gada laikā, turklāt izdzīvos tie, kas spēj mainīties un pielāgoties situācijai. Savukārt “Discovery Tours” valdes priekšsēdētāja Inga Bleija LSM.lv pauda cerību, ka izdosies “pārziemot”, lai atsāktu darbību pēc dažiem mēnešiem.
Tūrisma nozare, kas šobrīd ir praktiski pilnīgā saimnieciskās darbības dīkstāvē, tomēr nav naski vērsusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pēc dīkstāves pabalstiem. VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja pirms Lieldienām LSM.lv norādīja, ka tūrisma nozares uzņēmumu, kuri pieteikuši dīkstāves pabalstus, īpatsvars sastāda 6%.
40% no pieteikumiem ir atteikts.
Jautājums, vai Latvijas ceļotāji saņems savus jau iepriekš apmaksātos, bet atceltos pakalpojumus nākotnē ārzemēs, atkarīgs ne tikai no Latvijas tūrisma uzņēmumu dzīvotspējas, bet arī no citām valstīm. Proti, vai iepriekš apmaksātā viesnīca turpinās darbu, vai tiešām aviokompānija, kura pārcēlusi lidojumu un iedevusi dāvanu karti, vēl pastāvēs. Un, pat ja būs uzsākts kāds maksātnespējas process citās valstīs, vai Latvijā patērētājs spēs pietiekami ātri noreaģēt un pieprasīt kompensāciju.
Ārvalstīs dažāda pieeja tūrisma nozares saglabāšanai
Trupovniece norādīja, ka daudzās valstīs tiek domāts par tūrisma kā nozares saglabāšanu - īstenotie pasākumi ir līdzīgi dažādās valstīs un tie ir vērsti uz darbaspēka saglabāšanu un valsts atbalsta mehānismiem darbaspēka noturēšanai un atvieglojumiem apgrozāmo līdzekļu pieejamība. Vairākās valstīs, kā, piemēram, Itālijā, Dānijā un Lietuvā pieņemti noteikumi, kas paredz izmaiņas šī brīža regulējumā par tūrisma operatoru saistību izpildi pret patērētājiem pārceltu vai atceltu ceļojumu gadījumā. Tiek noteikta kompensācijas izmaksu atlikšana uz krīzes laiku un paredzēta iespēja naudas izmaksu aizstāt ar tā dēvētajiem vaučeriem, ko klients var izmantot jauniem ceļojumiem nākotnē.
Bet, piemēram, Vācijā tiek lemts par fiksētas summas izmaksu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to darbības saglabāšanai, Lielbritānijā, līdzīgi kā Latvijā, darbiniekiem tiek piešķirts dīkstāves pabalsts. Zviedrijā ir ieviests mehānisms, kas ļauj darba devējam piemaksāt pie dīkstāves pabalsta darbiniekam, ja tomēr tas veic atsevišķus darba pienākumus.
"Konkrēti šīs pieredzes pārņemšana būtu ļoti noderīga arī mums," uzskata Trupovniece
“Ja skatāmies uz Baltijas valstīm, tad faktiski īstenotie pasākumi ir līdzīgi, mainoties pabalsta apmēriem un izmaksu nosacījumiem. Ienākošā tūrisma uzņēmumi ļoti rūpīgi seko līdzi valsts plāniem par pasākumiem, kas vērsti uz ārvalstu tūristu piesaisti. Saprotot, ka tūrisma atjaunošanās nenotiks strauji, uzņēmēji sagaida mērķtiecīgus Latvijas mārketinga pasākumus no valsts puses konkrētiem ārvalstu tirgiem un klientu segmentiem,” LSM.lv pauž Trupovniece.
