Ņemot vērā to, ka oktobrī Čehijā notika vēlēšanas un mainīsies valdība, Latvijas Radiolūdza Prāgas Ekonomikas un biznesa universitātes Ekonomikas fakultātes profesoru Martinu Peluču vērtēt aizejošās valdības ekonomikas politiku krīzes laikā un tās sekas. Viņaprāt, skumji esot tas, ka pandēmijas laikā iztērēts ir daudz naudas, bet rezerves veidotas nav.
“Vizuāli parāda slogs valdības laikā samazinājās, jo palielinājās iekšzemes kopprodukts (IKP) , un tas auga ātrāk nekā valsts budžeta parāds. Bet budžeta struktūra tika pakāpeniski postīta, jo ir jārunā par nākotnes izaicinājumiem un problēmām, ar ko saskarsimies. Un runa nav tikai par Covid-19, bet arī par strukturālām reformām, piemēram, pensijas sistēmā,” norādīja Peluča.
Viņš uzsvēra, ka jebkurai nākamajai valdībai ir jāgatavo būtiskas izmaiņas budžeta struktūrā, jo nebūs pietiekami daudz rezervju, lai finansētu valsts tēriņus. Arī Čehija saņems savu daļu no Eiropas Savienības atveseļošanas fonda. Tie būs 7 miljardi eiro.
Būtisks noteikums visām valstīm ir naudas atvēlēšana “zaļajai politikai”. Kā skaidroja profesors Peluča, pašreizējā enerģētikas politika ir balstīta tradicionālajos resursos. No oglēm tiek saražota teju puse no elektrības valstī, un valdība plāno paplašināt kodolkapacitāti, virzoties tālāk ar pāreju prom no ogļu izmantošanas. Tāpat kā citviet, arī Čehijā pārmaiņas nebūs vieglas.
Pēc ekspertu domām, atteikšanās no oglēm varētu maksāt 25 000 darbavietu.
Smagi tiks skarti trīs reģioni, un tie tiks finansēti no Eiropas Savienības līdzekļiem taisnīgai pārejai. Fokuss būs uz darbaspēka pārkvalificēšanu.
Tikmēr Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Jans Kovāržs ir pārliecināts, ka plāns nav tāds, kas spētu transformēt ekonomiku zaļā virzienā. “Plāns, es teiktu, ir pārāk vecmodīgs, lai tiešām izmantotu to, lai pārveidotu ekonomiku videi draudzīgāku un transformētu to prom no augsti industrializētas ekonomikas, kādi mēs esam un kādā mēs esam balstīti. Mums noteikti būs jātransformē ekonomika. Ja runā par “zaļo revolūciju”, tad mums būtu labāk tērēt daudz naudas gludā ekonomikas pārejā, nevis oglēs.
Bet tas, ko darām, ir vecās labās investīcijas infrastruktūrā, betonā un ceļot šo un to.
Tas, protams, ir labi, bet tas nav tas mērķis, kuram mums vajadzētu būt,” norādīja Kovāržs.
Lai gan Čehijas ekonomika pamazām atkopjas no pandēmijas, tas varētu nenotikt ātri. Kamēr pozitīvākās iezīmes vērojamas Čehijas tirdzniecības un pakalpojumu nozarē, tikmēr apstrādes rūpniecībā produkcijas sastāvdaļu trūkums nozīmējis to, ka liela daļa nepabeigto ražojumu nonāca krājumos, un tas savukārt atspoguļojies negatīvā ārējās tirdzniecības bilancē.
“Trešdaļa no Čehijas IKP ir balstīta industriālajā sektorā. Kopumā šis sektors pērn bija salīdzinoši labā funkcionēšanas režīmā. Galvenās problēmas redzam šogad – piegāžu samazināšanās, mikroshēmu trūkums. Un varu teikt, ka šogad šis sektors ir ietekmēts pat vairāk nekā pērn,” pastāstīja profesors Peluča.
Pārejai uz videi draudzīgiem enerģijas avotiem nāksies pielāgoties arī Čehijas autorūpniecības nozarei – ļoti būtiskai ekonomikas daļai, kuru jau tagad skar izaicinājumi. Čehijas autoražotājs “Škoda auto” oktobra sākumā paziņoja, ka līdz gada beigām ierobežos vai pilnībā pārtrauks automašīnu ražošanu visās trīs Čehijas rūpnīcās. Uzņēmums šādu lēmumu pieņēma pusvadītāju trūkuma dēļ. Un tikai šī ražotāja darbības apturēšana vien var nopietni ietekmēt Čehijas ekonomiku. “Škoda auto” veido aptuveni 5% no Čehijas IKP un 9% no valsts kopējā eksporta.
Kā viens no būtiskiem soļiem ceļā uz “zaļo pāreju” autorūpniecības nozarē pieminams tas, ka jūlijā starp valdību un enerģētikas kompāniju ČEZ tika noslēgts memorands par milzīga rūpnīcas kompleksa būvniecību, kurā tiktu ražoti akumulatori elektriskajiem transportlīdzekļiem. Projektā tiks ieguldīti 2 miljardi eiro no valsts budžeta. Šādas investīcijas tiek uzskatītas par būtiskām Čehijai, kas lielā mērā ir atkarīga no autobūves nozares.
