Saskaņā ar šiem datiem bankas pārtraukušas sadarbību ar aptuveni 9000 čaulas kompānijām.
No Latvijas bankām aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro, savukārt kontos patlaban iesaldēti aptuveni 4,5 miljoni eiro.
Paziņojumā medijiem FKTK uzver, ka tādējādi Latvijas banku sektors ir atbrīvojies no nevēlamiem čaulas veidojumiem. “Atlikušie 0,03% jeb 4,5 miljoni eiro – tā visa ir izejošā plūsma jeb iesaldētā nauda bloķētajos kontos, par kuru nepieciešamas attiecīgas līdzekļu izcelsmes pārbaudes,” paziņojumā medijiem norādīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Savukārt ārvalstu klientu, tajā skaitā Eiropas Savienības klientu noguldījumu īpatsvars jūlija beigās Latvijas bankās bija 21%. Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra rāda, ka Latvijā dominē iekšzemes noguldījumi – 79%.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs.
Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.
Pēc “ABLV” problēmām Saeima aprīlī noteica aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Iepriekš Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt arī FKTK darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
