Vaicāts par BVKB darba rezultātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka ir ļoti labi, ka šāds birojs ir izveidots. Tomēr birojs pārrauga samērā nelielu, lai arī nozīmīgu daļu, pārējā daļa ir būvvalžu ziņā.
"Problēma, ko mēs redzam - ka nav skaidri nodalītas atbildības robežas, līdz kurai sniedzas biroja un līdz kurai būvvalžu atbildība. Formāli ir pateikts par sabiedriski nozīmīgām ēkām ar 100 cilvēkiem,” teica Zariņš, piebilstot, ka nav skaidrs, kurā brīdī ēka ir uzskatāma par sabiedriski nozīmīgu un pārbaudāmu no biroja puses.
„Tur ir liela neizdarība no Ekonomikas ministrijas puses. Un te ir atkal plaisas, kā dēļ mums var rasties virkne Zolitūdes [traģēdiju],” teica Saeimas deputāts.
BVKB vadītājs Pēteris Druķis Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka šī problēma ir identificēta, tāpēc arī birojs lūdzis veikt attiecīgus precizējumus normatīvajos aktos. Vienlaikus birojs izstrādā ieteikumus būvvaldēm, kā rīkoties.
"Jo šī tendence ir acīmredzama – projektētāji izstrādā projektus, objektiem norāda, ka tur var uzturēties [ne vairāk kā] 90 cilvēki, lai gan patiesībā redzams, ka šajā būvē uzturēsies vairāki simti cilvēku. [Tas darīts], lai tikai nebūtu pakļauta biroja kontrolei,” skaidroja Druķis.
Viņš arī atzina, ka biroja pārraugāmo objektu skaits ir mazs, salīdzinot ar tā iespējām - birojā ir 63 cilvēku, bet iestādes pārraudzībā ir vien 22 sabiedrisko objektu.
"Resursu mums ir vairāk nekā objektu - tas, ko likumdevējs ne pārāk labi noregulējis, ir tas, kuri ir tie piekritīgie objekti. Ar 63 cilvēkiem 22 objekti. Izejot no tā regulējuma, uz ko mēs esam attiecināti, šis objektu skaits ir ļoti mazs. Likumdevējs to ir tā traktējis, ka pašvaldībām šobrīd ir iespēja diezgan veiksmīgi izvairīties no būvniecības biroja kontroles," atzina Druķis.
Pēc Saeimas deputāta Zariņa teiktā, lai arī iepriekš bija cerēts skaidri noteikt ģenerāluzņēmēja atbildību par būvobjektu, tomēr arī šajā jomā pagaidām nav izdarīts viss nepieciešamais.
"Būvnieku lobijs atkal savu sāk darīt – ja likumu pieņemot tomēr runājām par atbildības sadalīšanu, ka ģenerāluzņēmējam jābūt vairāk atbildīgam ar visām lietām, tad pašlaik redzam, ka atbildība atkal noplūst no ģenerāluzņēmēja,” teica Zariņš, norādot, ka par visām ķibelēm un negadījumiem jābūt atbildīgam arī ģenerāluzņēmumam.
Deputāts norādīja, ka Saeima kā likumdevējs visu esot izdarījusi, lai noteiktu ģenerāluzņēmuma atbildību, tomēr tālākā normatīvo aktu izstrādē ir izdarīts tā, lai „ģenerāluzņēmējs varētu izslīdēt”.
Šo problēmu atzina arī BVKB vadītājs, norādot: „Mēs šo problēmu no savas puses esam uzsvēruši un esam teikuši, ka ģenerāluzņēmēja atbildība ir vitāli svarīga. Jo mēs arī no savas puses uz to uzstājam.”
Saeimas deputāts piebilda, ka iepriekš norādītās problēmas liecina par to, ka lielo būvnieku lobijs par nozari atbildīgajā Ekonomikas ministrijā spēcīgi strādā.
Jau ziņots, ka BVKB Rīgā ir konstatējis divas ēkas, kuru ekspluatācija apdraud cilvēku drošību - koncertzāle "Palladium" un tirdzniecības vieta Lomonosova ielā 6.
Biroja vadītājs informēja, ka šajās vietās nav droša konstrukciju nestspēja, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība. Abu ēku saimniekiem augusta laikā jāiesniedz konkrēti pierādījumi par pasākumiem drošības uzlabošanai. Ja tas netiks darīts, šīs vietas nāksies slēgt.
BVKB izveidots pēc Zolitūdes traģēdijas 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
