Būvuzņēmēju partnerība: «Rail Baltica» projektam vajadzēs viesstrādniekus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lai novērstu darbaspēka trūkumu dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" būvniecības laikā, Baltijas valstīm jābūt gatavām piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, "Rail Baltica" globālajā forumā Tallinā trešdien uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Vienlaikus izaicinošā darbaspēka situācija sniedz izdevību projekta realizācijā izmantot jaunākās tehnoloģijas, ar kurām iespējams aizvietot trūkstošās darba rokas, sacīja Fromane.

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā tika plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Paneļdiskusijā par darbaspēka izaicinājumiem Fromane norādīja, ka darbaspēka trūkums būvniecības nozarē nav unikāla Latvijas vai Baltijas valstu problēma - ar to būvniecības industrija saskaras visā pasaulē. Darbinieki pakāpeniski noveco un pensionējas, savukārt jauniešiem nav lielas motivācijas pievienoties industrijai. Lai risinātu nozares problēmas ilgtermiņā, nepieciešamas reformas izglītībā un labākas darbinieku sociālās garantijas.

Fromane arī uzsvēra, ka Latvija jau šobrīd ir pietuvojusies dabiskā bezdarba līmenim, kas nozīmē, ka valstī nav liela darbaspēka resursa. "Runa varētu būt par pāris tūkstošiem potenciālo darbinieku, ko varētu izdoties piesaistīt un apmācīt darbam būvniecības nozarē, taču tas nerisinātu darba spēka trūkuma jautājumu ne attiecībā uz "Rail Baltica", ne nozari ilgtermiņā," diskusijas laikā pauda Fromane.

Savukārt risinot jautājumu par darbaspēka trūkumu, nepieciešami ne tikai iekšēji valstiski risinājumi, bet arī cieša un koordinēta Baltijas valstu sadarbība. Fromane norādīja, ka viens no veidiem, kā atvieglot darbaspēka piesaisti "Rail Baltica" realizācijai, varētu būt atvieglojumi darba atļauju saņemšanas procedūrā.

Paneļdiskusijā tika akcentēts jautājums arī par "Rail Baltica" projekta būvniecības izmaksām, kuras tuvāko gadu laikā varētu pieaugt. Vienlaikus diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešama visaptveroša domāšanas maiņa, nepieļaujot zemākās cenas dominanci iepirkumu vērtēšanā, tādējādi "Rail Baltica" projekta realizācijā nodrošinot izdevīgākos un kvalitatīvākos risinājumus.

10. un 11.aprīlī Tallinā norisinās starptautiska divu dienu konference "Rail Baltica Global Forum 2018", kas ir galvenais starptautiskais "Rail Baltica" pasākums šajā gadā, kura laikā tiek skatīta "Rail Baltica" loma Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridorā, šī gada projekta iepirkumu plāns, jautājumi, kas saistīti ar projekta nākotnes finansējumu, kā arī projekta ieviešana no nacionālās, reģionālās un Eiropas Savienības perspektīvas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti