ĪSUMĀ:
- Kariņš, ministri, KNAB, KP un IUB spriež, kāpēc kartelis bija iespējams.
- Premjers: Šī krīze jāizmanto, lai nākotnē neiebrauktu tādās auzās.
- Līdz oktobra beigām gatavos izmaiņas likumos, lai karteļus nepieļautu.
- Ekonomikas ministrs: Jāsāk domāt par iepirkumu noteikumu liberalizāciju.
Būvnieku karteļa lieta ar savu vērienīgumu nonākusi ne vien ziņu topa augšgalā, bet iespiedusies ar budžeta veidošanu jau tā aizņemto politiķu dienaskārtībā.
Lai meklētu likumu caurumus, kas šādu situāciju pieļāvuši, ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) piektdien, 6. septembrī, tikās ar vairākiem valdības ministriem, KNAB, Konkurences padomi (KP) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB).
“Tā ir krīze, bet katra krīze ir jāizmanto, lai uzlabotu, lai nākotnē tādās auzās vairs nevarētu iebraukt,” sacīja Kariņš.
Viņš pēc tikšanās paziņoja, ka līdz oktobrim tiks strādāts pie iespējamām izmaiņām, piemēram, publisko iepirkumu likumā.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (''KPV LV”) atzina, ka būtu jāsāk domāt par iepirkumu noteikumu liberalizāciju, lai nebūtu redzams, ka tas ir rakstīts vienam konkrētam vai nu priekšmetam, vai konkrētam uzņēmumam.
“Tas varētu būt mazāk detalizēti, kā piemēru varu nosaukt, teiksim, mikroautobusa griestu augstums – vai nu 2,1 vai 2,15 – pasažieriem no tā nemainās absolūti nekas,” skaidroja Nemiro.
KNAB ierosinātais kriminālprocess gan ir ne vien par krāpšanos iepirkumos, bet arī amatpersonu kukuļošanu. KNAB viesojies arī pie Valmieras mēra Jāņa Baika, kurš, tāpat kā Kariņš, ir “Jaunās Vienotības” valdes loceklis. Pārskatīt Baika pozīciju apvienības valdē pagaidām neesot plānots.
“Ja būtu kāda informācija, kā dēļ par to būtu jālemj, tad par to būtu jālemj, man šobrīd tādas informācijas nav,” sacīja premjers.
Joprojām neskaidra ir KNAB izplatītā paziņojuma daļa, kurā īpaši uzsvērts, ka kukuļi doti arī, lai realizētu uzņēmēju intereses ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, jautāts, vai ir runa par likumdošanas ietekmēšanu vai ko citu, atbildēja: “Jā, ne par velti tāda tēze preses relīzē tika norādīta, bet šobrīd precizēt un papildu informāciju sniegt es nebūšu tiesīgs.”
KONTEKSTS:
Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādā gan KNAB, gan Konkurences padome, ir aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi.
Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi, un, lai arī oficiāli neviens no tiem nav nosaukts, zināms, ka interese izrādīta par tādiem uzņēmumiem kā SIA “Merks”, “ReRe” grupa un SIA “Monum”.
Lietā divas personas īslaicīgi aizturētas un līdz šim kopumā sešām personām dotas tiesības uz aizstāvību. Arī šīs personas publiski nav nosauktas, bet, kā novēroja Latvijas Televīzija, dienā, kad KNAB un Konkurences padome šajā lietā veica procesuālās darbības, kopā ar advokātiem uz KNAB devās “LNK grupas” valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, kurš gan, pēc uzņēmuma teiktā, tur devies saistībā ar kādu citu procesu, būvnieku “Arčers” un “Binders” līdzīpašnieks Armands Garkāns, “Skonto” būves kādreizējais vadītājs Guntis Rāvis un vēsturiski ar uzņēmumiem SIA “Velve” un “Moduls Rīga” saistītais Māris Martinsons. Neviens no viņiem KNAB apmeklējuma iemeslus nekomentēja.
Vēl zināms, ka korupcijas apkarotāji šīs lietas ietvaros runājuši arī ar Valmieras mēru Jāni Baiku un eksprezidentu Raimondu Vējoni, kuram lietā piemērots liecinieka statuss.
