Sadalīt savā starpā iepirkumus – piemēram, Mežaparka estrādi, Jauno Rīgas teātri un Latvijas Nacionālais mākslas muzeju – par to bija vienojušās lielākās Latvijas būvfirmas. Konkurences padome karteļa veidotājiem piemērojusi sodus kopumā 16 miljonu apmērā, taču pie šiem izdevumiem vēl var nākties atmaksāt arī no ES fondiem saņemtos līdzekļus.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra varētu pārtraukt ES līdzekļu izmaksas par 12 vēl realizācijas procesā esošiem objektiem, bet kopumā finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.
"Šobrīd praksē nav bijusi tāda situācija, kad neesam finansējumu atguvuši. Ja finansējuma saņēmējs nespēj atmaksu veikt, tas tiek nests uz valdību, kura lemj, vai šie izdevumi norakstāmi budžetā, vai kādas citas darbības veicamas," skaidroja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.
Objektos, kuros būvdarbi pabeigti, piedziņa var tikt pieprasīta no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību. Rīgas dome jau sākusi aprēķināt tai radītos zaudējumus, un summa var sasniegt pat padsmit miljonus.
"Iedzīvotājiem nav jācieš, ka kaut kādi darboņi ir vienojušies pa kaktiem, mēs cīnīsimies par katru pārmaksāto centu," norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (""Par!"/"Progresīvie"")
Aģentūra prognozēja, ka līdzekļu atgūšana varētu prasīt līdz diviem gadiem, taču daudz kas būšot atkarīgs no tā, vai būvnieki pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu.
