Būvnieku karteļa lieta: Sliktākais scenārijs – robs budžetā zaudētās ES naudas dēļ

Būvniecības karteļa lietas izmeklēšana vēl tikai uzņem apgriezienus, bet jau tiek pētīti iespējamie lietā iesaistītie būvniecības objekti, kuros piesaistīta Eiropas Savienības (ES) fondu nauda. Sliktākajā scenārijā valsts budžetā varētu tikt iesists vairāku miljonu eiro robs, jo nauda par objektiem, kuru būvniecība nenoritēja godīgi, būs jāatmaksā Eiropas Komisijai.

ĪSUMĀ:

  • Latvijas būvnieku kartelis, visticamāk, būvējis arī ES fondu finansētus objektus.
  • Ja ar ES fondu atbalstīts karteļa īstenots projekts, ES prasa ieguldījumu atmaksāt.
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra: Pašlaik nav zināmi konkrēti objekti.
  • Cik būtu jāatmaksā – atkarīgs no tā, vai būvnieks ir piedalījies cenas sarunāšanā.
  • CFLA: Konkurences pārkāpumu gadījumā ir trīs iespējamie scenāriji: 1) ES finansējumu zaudēs 100% apmērā; 2) ES finansējumu zaudēs 10% – 25%; 3) Konkursa uzvarētājs nav kartelī, un ES naudu nezaudēs.
  • Pēc ziņām par iespējamo karteli CFLA rīko papildus pārbaudes.
  • Arī VNĪ jārēķina papildus viens vai divi mēneši iepirkumu dokumentācijas izvērtēšanai.
  • Karteļa lieta ir arī EK pārstāvniecības Latvijā dienaskārtībā; plašāk nekomentē.
  • ES iepriekš konstatēja problēmas būvniecības jomā citās dalībvalstīs.
  • Izmeklēšana turpinās un par objektiem un summām runāt pāragri.
  • Ekonomists: Ja zaudēs ES fondu naudu, tas negatīvi ietekmēs ne tikai budžetu, bet arī investīcijas.

 

Par būvniecības konkurences pārkāpumiem ir sodīta gan Polija, gan Rumānija. Iespējams, ka drīzumā tām varētu piepulcēties arī Latvija. Septembra sākumā publiski izskanēja ziņas par iespējamo karteļa vienošanos, kurā iesaistīti 10 būvnieki, kuri, visticamāk, būvējuši arī no Eiropas Savienības fondiem apmaksātos objektus.

Eiropas Savienība nepieļauj šādu tirgus kropļošanu, un, ja tas notiek, tad no valsts maka jāatmaksā līdzekļi Eiropas Savienībai.

Būvnieku karteļa lieta: Sliktākais scenārijs – robs budžetā zaudētās ES naudas dēļLinda Zalāne

    ES fondu nauda – iespējami trīs scenāriji

    Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis Latvijas Radio atzina, ka pašlaik par būvniecības karteļa iespējamo saistību ar ES fondu līdzfinansētiem objektiem jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – nav zināmi nedz konkrētie objekti, kas tiek vētīti, nedz iesaistītie būvnieki.

    Konkurences padome par to nav oficiāli informējusi Centrālās finanšu un līguma aģentūru. 

    Viņš atzina, ka

    satraukums nozarē ir, bet skaidrības nav.

    Brencis skaidroja, ka pastāv trīs iespējamie scenāriji, ja runā par konkurences pārkāpumiem kādā no būvniecības objektiem, kas līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem.

    ES fondu sistēma ir iepriekšapmaksājums –  Latvija no valsts budžeta samaksā, deklarē to Eiropas Komisijai, un komisija atdod valstij naudu.

    Ja Konkurences padome secinās, ka ES fondu finansētā objekta būvniecības konkursā uzvarējis pretendents, kuram ir bijusi aizliegtā vienošanās un arī finansējuma saņēmējs ir piedalījies cenas koriģēšanā, tad tā ir 100% korekcija - ES nesegs projekta izmaksas.

    Ja Konkurences padome atzīs, ka ir uzvarējis pretendents, kuram ir bijusi aizliegtā vienošanās, taču tajā nav iesaistīts finansējuma saņēmējs, tad iespējamā korekcija ir 10% - 25% apmērā.

    “Savukārt, ja uzvarējis ir pretendents, kas nav iesaistīts aizliegtajā vienošanās  gadījumā – respektīvi, iespējamie karteļa dalībnieki ir sarunājuši cenu, bet uzvarējis kāds cits pretendents, kam ar to nav bijusi nekāda darīšana, tad korekcijas nav. Tad ir jautājums, ko Konkurences Padome dara ar tiem, kas ir sarunājuši,” skaidroja Brencis.

    Bet tas, cik daudz naudas būs jāatmaksā, ir atkarīgs no tā, vai būvnieks ir vai nav piedalījies cenas sarunāšanā.

    CFLA rūpīgi pārbauda ES projektu konkursus

    Brencis atzina, ka līdz ar Konkurences padomes aktivitātēm būvniecības karteļa lietā aģentūrā nav radusies ārkārtas situācija, tas ir ierasts process, jo tiek pārbaudīti iepirkumu dokumenti, un tas bieži vien tiek darīts pēc klientu lūguma, pirms tas saņem Eiropas Savienības naudu.

    Šī informācija noder kā papildu analīze, piemēram, ja aģentūra pamana, ka iepirkumā divu pretendentu iesniegtā cena pārsniedz līguma summu. Tas jau ir pirmais signāls, ka, iespējams, ir saistība ar karteli.

    Brencis apgalvoja, ka pārbaudes ir normāla prakse - gan pirms maksājuma, gan pēc tam projekti, kuros ieguldīta Eiropas fondu nauda, ir kā zem lupas.

    Taču viņš atklāja, ka

    pēc Konkurences padomes paziņojumiem par iespējamo karteli būvniecības jomā papildu pārbaudes notiek.

    Aģentūra ir palūgusi visiem klientiem, kuriem šobrīd ir iepirkums gatavošanas stadijā, ierēķināt papildu laiku pārbaudēm.

    Nesen Brencim esot bijusi saruna ar uzņēmumu “Valsts nekustamie īpašumi”, kas ir viens no lielākajiem pasūtītājiem būvniecības jomā. Tas ir pasūtītājs Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai, jaunajai prokuratūras ēkai un daudzām citām būvēm.

    Daži no projektiem vēl ir projektu vērtēšanas stadijā. Arī VNĪ jārēķina papildus viens vai divi mēneši iepirkumu projektu dokumentācijas izvērtēšanai.  

    Ikreiz papildu piesardzība ir nepieciešama, skatoties iepirkumu dokumentāciju un procesu, jo no Eiropas Komisijas puses vienmēr ir bijis skaidrs signāls, ka kropļot tirgu nedrīkst.

    Brencis prognozēja, ka godprātīgajiem un profesionālajiem klientiem, kas strādā ar dokumentāciju normālā kārtībā, problēmu nebūs. Bet problēmas varētu būt lielajiem objektiem, jo tiem nāk klāt ne tikai karteļa, bet arī sadārdzinājuma risks. Liels projekts – lieli riski.  

    EK pārstāvniecība nekomentē iespējamu ES naudas atmaksu

    Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Latvijas Radio noskaidroja, ka šis jautājums ir iestādes dienaskārtībā un jau sākts pētīt citu valstu pieredzi šajā jomā. Tai pašā laikā vilkt paralēles ar tām nevar, jo katrā valstī situācijas un to risinājumi atšķiras.

    Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā darbinieki atsakās oficiāli komentēt iespējamos scenārijus ar Eiropas fondu naudas atmaksu un to, kādu ietekmi tas varētu radīt valsts budžetam, jo tas ir sensitīvs jautājums un, kamēr notikumi neieņems skaidrākas aprises, prognozes izteikt ir pāragri.

    Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane norādīja, ka Latvija būvniecības skandālu jomā nebūt nav īpašs gadījums Eiropas Savienības kontekstā, jo Austrumeiropas blokā šāda problēma jau ir fiksēta.

    „Ungārija bija pirmā valsts, kurā Eiropas Komisija fiksēja šī viena pretendenta iepirkumus, un, cik es zinu, arī Polijā ir bijušas problēmas. Šis ir jautājums, kuram Eiropas Komisijas auditori pievērš pastiprinātu uzmanību. Tieši viena pretendenta iepirkumi būvniecībā. Tā kā vecajās valstīs Eiropa daudz mazāk investē infrastruktūrā, tad tur vairāk tiek finansēti lielie projekti. Arī tur ir bijuši aizdomu gadījumi par karteļiem. Tālāk jau izmeklēšanu pabeidz un lēmumu par sankcijām pieņem nacionālās iestādes, kas ne vienmēr atklāj soda mērus un sekas,” norādīja Lasmane.

    Lasmane pastāstīja, ka saistībā ar būvnieka karteļa lietu ar viņu vēl neviens no Eiropas Komisijas nav sazinājies. Tomēr ir bijuši izteikti signāli, lai revīzijas departaments rūpīgāk skatās uz šāda tipa gadījumiem, kas atklāti citās bloka zemēs.

    Daudz informācijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments jau ir piegādājis Konkurences padomei, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

    Tiesa, līdz šim neviens no departamenta iesniegtajiem ziņojumiem nav vainagojies ar notiesājošu spriedumu, bet izmeklēšana turpinās.

    KP: Izmeklēšana ir tikai sākuma stadijā

    Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atzina, ka izmeklēšana ir tikai sākuma stadijā. Vairāk informācijas viņa neizpauda, jo, izmeklējot karteļa lietas, ir svarīgi līdz noteiktam brīdim saglabāt slepenības plīvuru.

    Ābrama atzina, ka arī par summām ES finansētajos objektos, kuros varētu būt iesaistīts kartelis, ir pāragri runāt.  

    Tomēr viņa mudināja pēc izmeklēšanas rezultātiem pasūtītājus, kuri godīgi izsludinājuši iepirkumu un nav piedalījušies tirgus sadalē, pieprasīt zaudējuma kompensāciju 10% apmērā no kartelī iesaistītā uzņēmuma gada apgrozījuma.

    Nedz Konkurences padome, nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav nevienai valsts iestādei atklājis, kuri ir konkrētie objekti un būvnieki, kuru darbības tiek vētītas.

    Arī Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis Latvijas Radio norādīja, ka situācija vēl nav attīstījusies tiktāl, lai varētu vērtēt karteļa ietekmi uz makroekonomiskiem rādītājiem.

    Viņš gan nenoliedz, ka Finanšu ministrija gaida informāciju no tiesībsargājošām institūcijām, lai varētu jau veikt konkrētus aprēķinus par to, cik lielu ietekmi karteļa gadījumi atstās uz valsts budžetu.

    Savukārt Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste Latvijas Radio atzina, ka gadījumā, ja ES fondu nauda būs zaudēta, ietekme uz budžetu būs, un tā būs negatīva. Tā kā valsts rēķinājās, ka šo naudu saņems no ES, un budžetā nav rezerves, lai segtu šos izdevumus, nāksies aizņemties finanšu tirgos, un tas nozīmē, ka augs valsts parāds un Latvijas nodokļu maksātāji vēl gadiem maksās ar to.

    Rutkaste norādīja, ka tas ir arī reputācijas risks, jo ziņas par iespējamo būvnieku karteli var atturēt investorus no izvēles par labu Latvijai, ja viņu projekti paredz arī ieguldījumus būvniecībā.

    KONTEKSTS:

    Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādā gan KNAB, gan Konkurences padome, ir aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.

    Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas īslaicīgi aizturētas un līdz šim kopumā sešām personām dotas tiesības uz aizstāvību, tostarp pieciem būvniekiem un vienam politiķim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti