Grīnbergs norādīja – ik pa septiņiem gadiem ir straujš apjomu kāpums un kritums, ko lielā mērā ietekmē arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. Būvniecības asociācijas vadītājs uzskata, ka būvniecības nozares regulācijā nepieciešama aktīvāka valdības rīcība.
"Valsts rokās ir instrumenti, lai piebremzētu strauju būvniecības kāpumu un lai īpaši bremzētu prognozējamos straujos būvniecības kritumus.
Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka valsts puse tikai izdara secinājumus par kopējām izmaiņām nozarē un savus iespējamos instrumentus, lai izlīdzinātu šo straujus kāpumus un kritumus, neizmanto.
Ja mēs redzam, ka plānojas kritums, tad valsts var plānveidīgi veidot papildus pasūtījumus būvniecībā. Un otrādi – ja redzams straujš kāpums, tad valsts var savus pasūtījumus nedaudz atlikt uz gadu, diviem vai kā savādāk bremzēt šo straujo kāpumu," sprieda Grīnbergs.
Ekonomists: ēnu ekonomika nozarē mazinās
Būvniecības nozare bieži tiek minēta kā joma, kur ir liela ēnu ekonomika – pat trešā daļa no nozares kopējā apjoma. Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un pētnieks Arnis Sauka stāstīja, ka pēdējo trīs gadu laikā ēnu ekonomikas līmenis būvniecībā nedaudz samazinājies.
"Ēnu ekonomika būvniecības nozarē samazinās par diviem trijiem procentiem gadā. Saprotot, ka ēnu ekonomika ir problēma, nozare kaut ko cenšas lietas labā darīt, un pati nozare iniciē dažādas aktivitātes,
kas saistītas gan ar darba laika uzskaiti, gan ar tipveida līgumiem, kas potenciāli var mazināt ēnu ekonomikas apjomu nozarē," teica Sauka.
Uz jautājumu, vai ģenerālvienošanās, ka minimālā alga nozarē ir teju divreiz lielāka nekā minimālā alga valstī - 780 eiro -, palīdzēs samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā, Sauka atbildēja: "Neviena konkrētā aktivitāte pati par sevi nevar visu atrisināt, bet ģenerālvienošanās ir ļoti pozitīvs solis un to veiksmīgi izmanto citās valstīs dažādās nozarēs."
Aug pieteikumi darbaspēka piesaistei no ārvalstīm
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina – ja 2016. gadā būvniecības nozarē bija reģistrētas 4000 brīvu vakanču, tad ar katru gadu brīvo darbavietu skaits aug. NVA pārstāve Eva Lapsiņa stāstīja, ka šogad reģistrētas jau gandrīz 18 500 brīvu darbavietu.
"Pirmajā vietā no pieteiktajām vietām ir palīgstrādnieki, tur ir vairāk nekā 3000 darbavietu. Tad ir arī ēku celtnieki – 2600 darbavietu pieteiktas.
Parādās arī tādas profesijas kā betonētājs, apdares darbu strādnieks, būvnieks, būvstrādnieks, mūrnieka, krāsotājs, namdaris un citas," sacīja Lapsiņa.
Vaicāta, kādos gadījumos būvniecības uzņēmums var piesaistīt darbiniekus no trešajām pasaules valstīm, Lapsiņa atzina, ka vakance ir jāreģistrē NVA. "Vakancei mēnesi ir jābūt reģistrētai NVA sistēmā. Mēs saņemam informāciju no Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes par izsaukumiem.
2016. gadā būvniecības nozarē bija 89, 2018. gadā gandrīz 1000. Šobrīd līdz jūlija beigām tie ir 897 izsaukumi. Mēnesī ir apmēram 128 izsaukumi."
Mazkvalificēts vai kvalificēts darbaspēks?
Būvniecības asociācijas vadītājs Grīnbergs vērtēja, ka nozarē strādā pārāk daudz nekvalificēta darbaspēka, kam trūkst profesionālas izglītības. Pēc viņa domām,
Latvijai nav tik daudz jādomā par mazkvalificēta darbaspēka ievešanu, bet pašai nozarei jāiet līdzi laikam un jākļūst modernākai.
"Vai mēs būvniecības nozares nākotni redzam, ka mums ir objektā daudzi simti cilvēku - mazkvalificētu, un ļoti daudz darba vadītāju palīgu, kur katram stāv blakus un izrīko. Vai mēs objektu būvējam 12 mēnešus ar tā saukto mazkvalificēto darbaspēku, kas ļoti labi māk stumt ķerras un pārkrāmēt ķieģeļus, vai mēs tomēr secinām, ka mums vairs ķerru stūmējus un ķieģeļu pārkrāmētājus nevajag un ka mēs šo objektu varam uzbūvēt drošāk, ātrāk, produktīvāk sešos mēnešos ar kvalificētu darbaspēku, ar jaunām metodēm, ar jauniem materiāliem, izmantojot IT tehnoloģijas, pielietojot būvniecības informatīvo modelēšanu? Šis viss kopums ir garants, lai būvniecība būtu ātra, kvalitatīva un droša.
Kvalitāte, produktivitāte, drošība iet kopā ar tikai ar kvalificētu darbaspēku," sacīja Grīnbergs.
Darbs būvniecībā ir grūts, bieži vien bīstams un putekļains, izteikti sezonāls, tomēr arī interesants, jo būvniekiem jābūvē visdažādākie objekti.
