Kāpēc svarīgi sekot uzņēmēju noskaņojumam? Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidroja, ka tas ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību nākotnē.
"Lielākā daļa datu, ko mēs redzam par ekonomiku, tas jau tāds kā atpakaļskata spogulis. Mēs redzam, kas ir noticis, dažreiz pat pēc ilgāka laika. Uzņēmēju noskaņojums, tāpat kā patērētāju noskaņojums, tas ir viens no tā saucamajiem apsteidzošajiem rādītājiem. Rūpniekiem jautā, kādus jūs sagaidāt ražošanas apjomus tuvākajos 3 mēnešos, kā jums izskatās pasūtījumu portfelis. Patērētājiem jautā, ko viņi domā par valsts ekonomisko situāciju, cik viņi taisās uzkrāt un tā tālāk. Tas ļauj gūt priekšstatu, kas varētu notikt nākotnē," norādīja Strautiņš.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs vērtēja, ka būvnieku sliktais noskaņojums ir likumsakarīgs.
Pandēmijas dēļ kavējās būvmateriālu piegādes, bet karš Ukrainā radīja izmaksu pieaugumu, kam pievienojās energoresursu cenu kāpums. Būvnieki gaida aktīvāku valsts līdzdalību, lai varētu pārskatīt jau noslēgtos līgumus un indeksēt cenas.
"Šī gada 1. ceturksnis rāda, ka būvniecības apjomi Latvijā ir nokrituši par 8,4%. Savukārt, pēdējā gada laikā vidēji sadārdzinājums pāri par 21% un joprojām šobrīd sadārdzinās energoresursi un šobrīd būvniekam nav, kam palūgt palīdzību. Īpaša problēma ir tieši dažādos Eiropas līdzfinansētos objektos, kur ir dažādi nosacījumi, fiksētas cenas, termiņi un iespējas kaut ko mainīt ir ļoti ierobežotas. Visos valsts un pašvaldības būvobjektos un pasūtījumos jāmeklē risinājums, jānāk pretī būvniekiem, lai rastu risinājumu, no kurienes segt šo pēkšņi izaugušo cenu starpību. Uz visa šī fona, likumsakarīgi, ka noskaņojums būvniecībā krīt uz leju. Neapmierinātība pazūd cilvēkiem tad, kad vidējā periodā viss ir skaidrs, nav bažas, ka kaut kas neizdosies, nav risku. Ja tā visa nav, tad neapmierinātība, protams, tikai aug," skaidroja Grinbergs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš situāciju biznesā vērtēja kā sarežģītu un stāstīja, ka uzņēmēji gaida Saeimas lēmumu par likumu Ukrainas kara seku novēršanai, kas paredz atbalstu 94 miljonu eiro apmērā.
"Tur vēl paies zināms laiks, kamēr būs valdības noteikumi izstrādāti, kas paredzēs jau tad detalizētus šos atbalsta instrumentus, kamēr saskaņos ar Eiropas Komisiju. Kad atbalsts būs pieejams, tad būs labāka situācija. Tā ir viena lieta.
Bet es, godīgi sakot, vairāk pat uztraucos ne tik daudz par to vasaras cēlienu, cik tā pienācīgi sagatavoties visam tam rudens cēlienam. Pirmais, kas ir jānodrošina jebkurā gadījumā, kas ir pats svarīgākais, ir enerģētiskā drošība, proti, lai elektrība un gāze kā tāda ir pieejama.
Otra lieta ir izdarīt visu, lai neveidojas situācija, ka tās cenas, lai kādas tās būtu elektrībai, gāzei, lai viņas būtu tajā cenu līmenī, kas ir reģionā, lai eksportētāji nezaudē konkurētspēju. Ja visai Eiropai tās cenas ir līdzīgas, tad tā konkurētspēja nepazūd un pat pie ļoti augstas cenas ir slikti, bet nav tik bēdīgi, jo visiem ir slikti. Bet galvenais ir neiedzīvoties situācijā, ka Latvijas uzņēmējiem jāmaksā vairāk, tas ir tas galvenais," norādīja Endziņš.
"Luminor" bankas ekonomists pieļāva, ka uzņēmēju noskaņojums arī turpmāk varētu pasliktināties.
"Riski ir, protams, šis noteikti nav viegls gads. Latvijas ekonomikā tas sākās ļoti labi. 1. ceturksnī plus 6,7%, bet tagad ir situācijas pasliktināšanās risks, pavisam noteikti. Šobrīd lielākais risks ir patērētājiem un to arī var saprast. Patērētāji saskaras ar strauji augošām cenām un situācija drīzāk vēl drusku pasliktināsies. Uzņēmumiem ir strauji augošas izmaksas, bet viņi arī var pacelt cenas, šobrīd to var izdarīt diezgan viegli. Latvijā kopējais ekonomiskais noskaņojums ir drusku zem vidējā, bet tāds tas bijis pēdējos trīs mēnešus. Februārī tas jau bija drusku virs vidējā, tas varētu signalizēt visdrīzāk nevis par recesiju, bet par lēnāku izaugsmi," vērtēja Strautiņš.
Ja uzņēmēju noskaņojuma indekss arī turpmāk samazināsies, tad tas varētu liecināt par ekonomikas recesijas jeb lejupslīdes pazīmēm.
