Iepriekšējā būvniecības kvalitātes jautājumiem konference noritēja tieši vienu dienu pirms Zolitūdes traģēdijas. Iespējams, tieši tāpēc šoreiz pretstatā iepriekšējam gadam nozare konferenci padarīja atvērtu visiem interesentiem un ar savām atziņām par nozarē notiekošo dalījās krietni atklātāk.
No konferences dalībniekiem vairākkārt izskanēja viedoklis, ka būvniecības nozarei nevajadzētu gaidīt stingrākus normatīvus un uzraudzību pār būvniecības procesu, bet jāuzņemas iniciatīva pašai.
„Protams, šinī tirgus situācijā, būvniekuprāt, būvniekam ir jāņem rokās pašiniciatīva un jārīkojas. Jāpārbauda gan teorētiski, gan, iespējams, praktiski, kamēr valsts līmenī tas līdz galam nestrādā. Likums ir spēkā no 1.oktobra; mēs labi zinām, ka trūkst dažādi pavadošie dokumenti,” komentēja būvuzņēmuma „Arčers” pārstāvis Valdis Ločs.
Tiesa, Latvijas Arhitektu savienības vadītājs Viktors Valgums pievērsa uzmanību, ka nozarē joprojām aktuāla problēma ir iesaistīto pušu neieinteresētība jautājumos, kas skar būvniecības kvalitāti:
Man liekas - lielākā problēma, ka kvalitātei mums pašlaik nav pieprasījuma. Jo tas ir rets gadījums, kad kādam pasūtītājam tie jautājumi interesē, jo galvenais ir realizēt un iegūt atpakaļ peļņu ar uzviju.”
Komentējot valsts notikušās būtiskās pārmaiņas būvniecības regulējumā, Valdis Ločs pievērsa uzmanību tam, ka vēl vismaz gadu sabiedrībai ir jārēķinās ar to, ka būvnieki šajā laikā vēl tikai apgūs jauno normatīvu prasības. „Mēs visi ļoti labi apzināmies, ka būvniecības process ilgst gadus, divus, pat ilgāk. Līdz ar to, lai visi būvniecības dalībnieki saprastu, par ko ir runa, kā pareizi jāpielāgo šis likums, jābeidzas vismaz vienam būvniecības ciklam. Līdz ar to daudzi tuvākajos gados tikai mācīsies,” saka Ločs.
Būvniecības industrija arī uzskata, ka jaunais būvniecības regulējums, kurš lielā mērā tapa Zolitūdes traģēdijas iespaidā, ir uzskatāms tikai par sākumu turpmāk veicamajam darbam likuma pilnveidē, un radikālas pārmaiņas nozarē nav panākamas steigā.
