Valdība otrdien nolēmusi segt būvdarbu sadārdzinājumu septiņos kultūras infrastruktūras objektos. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons valdības lēmumu vērtēja pozitīvi, bet vienlaikus akcentēja, ka sadārdzinājums nav tikai kultūras infrastruktūras objektiem, un kompensāciju būtu jāaprēķina arī citu ministriju īstenotajiem būvniecības objektiem.
Tas nav izdarīts, jo Ekonomikas ministrijā aizķēries ziņojums, kurā novērtēta kopējā publisko iepirkumu situācija par visu ministriju un pašvaldību būvniecības objektiem. Miķelsons norādīja, ka šim ziņojumam valdībā bija jānonāk jau augustā vai septembrī, un būvnieki cer, ka tas uz valdības galda nonāks šomēness.
"Tur ir mēģināts saskaitīt, cik līgumi un projekti šobrīd ir atvērti. Rupjš novērtējums, ka sadārdzinājums, kuru šobrīd kreditē būvniecības uzņēmumi publiskajā pasūtījumā, ir ap 130 miljoniem eiro kopš 1. marta. Tā ir Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Izglītības ministrija, lielās pilsētas. Tur it desmitiem, ar kārtu vismaz 100 lieli projekti. Būtu atbildīgi, ja Finanšu ministrija, plānojot nākamā gada valsts budžetu un arī redzot, kas plānojas lielajās pašvaldībās būtu veikusi izpēti, kāda ir ietekme uz šī gada budžetu un kā tas izskatās pret nākamā gada budžetu," sacīja Miķelsons.
