Viņa atzina, ka būvniecības nozarē ir izaugsme un tā sagaidāma arī nākamajos gados. Tam līdzi nāk gan izmaksu kāpums, gan arī darbaroku deficīts. Šādu situāciju sekmēja nepārdomāta Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšana, jo 2015.-2016.gados bija pārrāvums, bet tagad apguves periods saspiests divos gados.
Šī pārrāvuma laikā būvniecības nozare piedzīvoja 20% kritumu un daudzi darbinieki aizbrauca no valsts, stāstīja Upena.
Tagad pieprasījums pēc speciālistiem aug, un, lai gan aug arī algas nozarē, tomēr tās, salīdzinot ar citām ES valstīm, vēl ir salīdzinoši zemas, tāpēc būvuzņēmēji arī skatās uz trešajām valstīm, stāstīja Upena.
Būvnieki cer un gaida, ka Latvijā izglītos speciālistus un jaunieši ies un mācīsies, bet akūtajā situācijā cerības vairāk saistītas ar iespēju ievest darbiniekus no citām valstīm ar atvieglotiem nosacījumiem un to, ka valdība atvieglos migrācijas politiku.
KONTEKSTS:
Pašlaik valdība ir noteikusi vairāk nekā 200 augsti kvalificēto profesiju sarakstu, kurās var piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Ekonomikas ministrija gan atzīst – šīs pārmaiņas ir vairāk kosmētiski uzlabojumi un darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā nerisina, jo, ja līdz ar šī saraksta ieviešanu plānots piesaistīt vien pāris simtus trešo valstu pilsoņu, prognozējams, ka nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā Latvijā trūks aptuveni 30 000 darbinieku.
Vairāku nozaru uzņēmēji pēdējā laikā aizvien biežāk runā par darbaroku trūkumu un cilvēku nevēlēšanos strādāt, bet koalīcijas nostāja pret darba tirgus atvēršanu ir noraidoša.
