Vēl nesen pieņemtais, iepriekšējās Saeimas laikā tapušais Būvniecības likums patlaban ir spēkā tikai otro mēnesi. Un arī paši likuma pieņēmēji – to skaitā arī jaunā ekonomikas ministre vēl nejūtas tik droši, lai apgalvotu, ka viss ir kārtībā. „Man šķiet, ka ir jādod laiks, lai redzētu, kā tas reāli tiek iedarbināts,” saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā to ļauj secināt sabiedriskās politikas centra „Providus” ekspertu dati, izdarīto darbu sarakstā ir pati likuma pieņemšana ar precizētām būvniecības kontroles prasībām, ar būvinspektoru katrā objektā, paplašinātām inspektora tiesībām un obligāto būvlaukuma apmeklējumu grafiku. Aizliegums būvniecības gaitā mainīt ēkas lietošanas veidu, piemēram no ražošanas uz dzīvojamo, vai trīs stāvu vietā būvēt četrus vai vairāk, nemainot būvatļauju. Un pastiprināti sodi par pārkāpumiem.
Taču joprojām nav īsti iedarbināts Būvniecības valsts kontroles birojs. „Caur šo valsts kontroli biroja darbinieku izpausmē būtu jāpārliecinās, ka mums ir droši iet šajā ēkā iekšā un tur ir maza iespējamība, ka varētu notikt tādas traģēdijas,” saka sabiedriskās politikas centra „Providus” direktore Dace Akule.
Gaidāms, ka kontroles birojs ar pilnu jaudu sāks darboties tikai pēc vairāk nekā pusgada. Ministrijā gan saka - galvenais nav ātrums, bet rezultāts. „Lai netiek tikai skatīti papīri, bet, lai būtu arī kompetence vērtēt to, cik kvalitatīvi jaunie objekti tiek uzbūvēti,” norāda ministre Reizniece-Ozola.
Būvnieki atzīst – ir daudz neskaidrību ar likuma ieviešanu, piemēram, kā nodot ekspluatācijā tās būves, kas iesāktas vēl pirms jaunā regulējuma. „Ir jūtama arī baidīšanās pieņemt lēmumus. Tas jo īpaši pēc „Maximas”traģēdijas ir jūtams visu šo laiku un tas, protams, ka bremzē procesu,” saka būvfirmas „Arčers” sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa.
Šobrīd būvalukumos un ierēdņu birojos bezmaz katrs jauno likumu cenšoties tulkot pa savam. Un to vēl sarežģī fakts, ka arvien vēl nav pieņemti visi vajadzīgie Ministru Kabineta noteikumi. „Vienkārši mēs visi esam vienā tādā ķēdē saslēgti un tā ķēde visa kopā būs tik stipra, cik būs tas vājākais posms stiprs. Un šobrīd ir svarīgi, lai tas, kas ir iesākts, lai viņš tiktu pabeigts,” saka būvfirmas „Arčers” direktora padomnieks Imants Akmentiņš.
Darāmā sarakstā bez kontroles biroja iedarbināšanas ir arī regulāras ēku ekspluatācijas pārbaudes, nepamatoti lētu iepirkumu izskaušana sabiedriski nozīmīgām ēkām, būvspeciālistu kvalifikācijas pārbaude, būvniecības informācijas sistēmas izveides pabeigšana, civilās aizsardzības un sabiedrības līdzdalības pastiprināšana.
Un, protams, jāprognozē, kur varētu būt nākamās šaurās vietas. Piemēram, kā panākt lielāku drošību arvien populārākajās stiklotajās būvēs, jo, kā atklājuši uzraugi, Latvijā normatīvi arvien vēl neprasa uzrādīt logu izturību pret vēja radītām slodzēm. „Man pašai liekas – visu laiku jautājums, vai tiešām Latvijā nevajag vēja slodzes noteikt vai gaisa caurlaidību? Es domāju, ka vajag,” saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Ministrija sola vēl līdz šī gada beigām izveidot arī īpašu Būvniecības padomi, kur darbotos gan jomas sabiedriskie uzraugi, gan paši būvnieki.
