Būvniecības apjoma kritums bija inženierbūvniecībā – par 16,8%, specializētajos būvdarbos – par 15,5% un ēku būvniecībā – par 9,6%.
Būvniecības produkcijas apjoma kritumu ietekmēja straujš būvizmaksu kāpums.
Tas mazināja būvpakalpojumu pieprasījumu un rezultējās vairāku būvlīgumu laušanā, pārskatīšanā vai indeksēšanā, pagarinot un nobīdot izpildes termiņus, tādējādi samazinot faktisko izpildi pārskata periodā. Neskatoties uz lielu būvaktivitāti valstī, atsevišķos apjomīgos būvobjektos būvdarbu apjomi vēl nebija sasnieguši resursietilpīgākos būvniecības posmus.
Inženierbūvniecības produkcijas apjoms saruka visās nozaru grupās: ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 13,1%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 20,7% un pārējā inženierbūvniecībā – par 33,3%. Starp visām inženierbūvniecības nozarēm kāpums bija vienīgi tiltu un tuneļu būvniecībā – par 17,3%.
Būvniecības apjoms samazinājās arī visās specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā – par 46,7%, būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) – par 20%, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 11,2% un citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) – par 12,3%.
2022. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2021. gada pirmo pusgadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 11,7%. Inženierbūvniecībā bija kritums par 16,5%, specializētajos būvdarbos – par 12,2% un ēku būvniecībā – par 8,5%.
2022. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,7%. Inženierbūvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 7,4%, ēku būvniecībā – par 1,6% un specializētajos būvdarbos – par 4,2%.
Šī gada 2. ceturksnī izsniegta 991 būvatļauja dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 241 000 kvadrātmetru.
Tas ir par 10 būvatļaujām mazāk un par 6 000 kvadrātmetru mazāku platību nekā 2021. gada 2. ceturksnī, tai skaitā jaunajai būvniecībai izsniegtas 820 būvatļaujas ar paredzamo platību 190 000 kvadrātmetru (par 10 būvatļaujām mazāk un par 120 kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 653 būvatļaujas (paredzamā platība ir 133 000 kvadrātmetru).
Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 374 būvatļaujas par kopējo platību 221 000 kvadrātmetru (par 90 būvatļaujām mazāk un par 170 000 kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2021. gada 2. ceturksnī), tai skaitā jaunajai būvniecībai – 272 būvatļaujas par paredzamo platību 128 000 kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 69 būvatļaujas par kopējo platību 76 000 kvadrātmetru, no tām 50 būvatļaujas – jaunbūvēm par kopējo platību 49 000 kvadrātmetru.
