Dienas notikumu apskats

Saeima atceļ minimālās sociālās iemaksas un palielina «mikronodokli»

Dienas notikumu apskats

Polijā ieceļ jaunu Konstitucionālās tiesas vadītāju, EK prasa atcelt izmaiņas

Arī nākamgad būvniecības nozari sagaida būtiski izaicinājumi

Būvniecības nozare paredz smagu nākamo gadu ES fondu apgūšanā

Faktiskā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšana krīzes skartajā būvniecības nozarē nākamgad varētu sākties vien otrajā pusgadā vai pat tikai trešajā ceturksnī, un kopumā gan nozares uzņēmumus, gan arī par projektu ieviešanu atbildīgās institūcijas sagaida nopietni izaicinājumi. Tā trešdien, 21.decembrī, notikušajā Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē, kas bija veltīta Eiropas fondu apgūšanas būvniecības nozarē izaicinājumiem, atzina vairāki eksperti.

Lielākās problēmas ir saistītas ar apstākli, ka joprojām nav pietiekami skaidrs, kādā secībā un ar kādu intensitāti varētu tikt uzsākta attiecīgo projektu realizācija, jo tas liedz uzņēmējiem plānot savu darbu un laicīgi sākt gatavoties paredzamajai būvniecībai, norāda organizācijas "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" vadītāja Baiba Fromane.

Viņa uzsver, ka lielākās bažas ir ne tikai par naudas plūsmu un cilvēku resursu, bet arī par projektu kvalitāti, jo projektētājiem un arhitektiem netiek dots pienācīgs laiks projektēšanai.

Baiba Fromane paredz smagu gadu būvniecības nozarei
00:00 / 01:14
Lejuplādēt

„Pēc tam projektu kvalitāte arī zemākā cenas iepirkuma dēļ būs tāda, ka būvniecības procesi tiks apdraudēti. Pretējā gadījumā, ja tas viss tiks darīts tik saspiestos termiņos, kā tas šobrīd tiek prognozēts, tad beigu beigās tie, kas visi no šī cietīs un to visu iznesīs uz saviem pleciem, būs būvnieki. Pēc gada mēs visi aizmirsīsim, ka mēs bijām notērējuši visu laiku, skaņojot programmas, un rezultātā būvnieki būs tie, kuri kavēs termiņus, prasīs un sūdzēsies par projektu kvalitāti un vēl viņi būs atbildīgi arī par to, ka ir cenu pieaugums,” stāsta Fromane.

Darbaspēka trūkums

Par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija atzīst, ka valsts institūcijas centīsies risināt jautājumus, kas saistīti ar darbaspēka nodrošinājumu un birokrātiskā sloga samazināšanu, tomēr,

sagaidāms, visus nozarē prognozējamos riskus, kas, piemēram, saistīti ar termiņu izpildi, novērst var neizdoties.

"Diemžēl attiecībā uz šīm svārstībām neko daudz izdarīt šobrīd lielā mērā nevarēs. Bet tas,  ko mēs tagad varam redzēt – ja būtu bijusi iespēja šos fondus līdzvērtīgāk sadalīt pa gadiem, nu, lielā mērā šī gada kritums un nākamā gada pieaugums – no tā varēja izvairīties," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Tiesa, partijas "No sirds Latvijai" deputāts Aivars Meija pauda bažas, ka arī pasākumi darbaspēka nodrošināšanai var izrādīties neefektīvi, jo joprojām nav skaidrs, kad un cik lielā apjomā būvkompānijām būs jāpalielina strādājošo skaits: "Es ļoti labi atceros to laiku, tas bija 2008., 2007., 2006. gads, kad celtnieki tika no vienas būvkompānijas pārpirkti uz otru. Un dotajā momentā es maz ticu, ka būs sadārdzinājums 6% apjomā, es domāju, ka būs sadārdzinājums daudz lielākā apmērā, jo

mums trūkst cilvēku, kas strādā. Mums viņu trūkst.

Jums tika uzdots jautājums, bet es tā arī nesadzirdēju – vai jums ir bijusi šāda būvkompānija aptauja par to, cik viņiem vajadzēs cilvēku? Lai viņi varētu caur Nodarbinātības valsts aģentūras sistēmu, cik es saprotu, kuponu sistēma šeit ir minēta, caur NVA sistēmu, lai viņi tiktu apmācīti."

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Aino Salmiņš pauda bažas, ka būvniecības projektu ieviešanu var būtiski kavēt arī apstāklis, ka būvniecības nozarei un atbildīgajām institūcijām joprojām ir neliela darba pieredze ar spēkā esošo būvniecības regulējumu.

"Mēs jau jutām, ka arī būvniecības gaitā būs problēmas, jo tas likums ir jauns, jūs paši zināt, kādā tempā tas tapa. Tāpēc mēs lūdzām, ka ir jāparedz ik pa laikam monitorings šajā būvniecības procesā. Paldies dievam, ka tagad Ekonomikas ministrija nāk klajā ar savu iniciatīvu, kas gan ir nokavēta – bet ar viņas palīdzību tika saprasts, ka, piemēram, būvniecības procesa dalībnieku atbildība nav noformulēta."

Šī brīža prognozes liecina, ka nākamgad gaidāms būvniecības izmaksu kāpums par 6%, par 6% augs arī būvniecībā nodarbināto algas.

Turpmākajos gados būvniecības nozarei papildus vajadzēs piesaistīt 6000 līdz 10 000 jaunus darbiniekus un būs problēmas gan ar to atrašanu, gan kvalifikāciju,

tāpēc būs jādomā par kvalificētu būvniecības speciālistu piesaistīšanu no ārzemēm.

Ziņots, ka no Latvijas politiķiem un uzņēmējiem izskan bažas, ka ES fondi pēc 2020.gada varētu krietni sarukt. Tomēr avoti Briselē norāda, ka Latvijai, visticamāk, nav pamata lielām bažām par pieejamo ES fondu apjomu samazināšanos.

Tāpat ziņots, ka ES fondu apguves aizkavēšanās šogad būvniecības apjomiem likusi sarukt par 21%. Iepretim 121 miljonam eiro šogad, nākamgad no fondiem būvniecībā ieplūdīs trīs reizes vairāk naudas - 425 miljoni eiro, bet 2018.gadā vēl papildus 605 miljoni eiro. Tas raisa bažas par tirgus pārkaršanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt