Dienas notikumu apskats

Sociālais tīkls Facebook sola palīdzēt Latvijai nodrošināt Saeimas vēlēšanu caurskatāmību

Dienas notikumu apskats

Nacionālā apvienība aicina aktīvāk strādāt pret Krievijas propagandas kanāliem

Ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā cer cīnīties ar aplokšņu algām

Būvniecības nozarē minimālā alga varētu būt gandrīz divreiz lielāka – 780 eiro

Minimālo mēnešalgu būvniecības nozarē plānots noteikt 780 eiro apmērā, kas būtu aptuveni divreiz lielāka par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. To paredz Latvijas Būvuzņēmēju partnerības izstrādātā ģenerālvienošanās, kas vēl jāparaksta zināmai daļai būvnieku.

Ģenerālvienošanās ir Finanšu ministrijas (FM), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības kopīgi plānotais pasākums būvniecības nozares sakārtošanā un ēnu ekonomikas mazināšanā. Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) ceturtdien, 12.aprīlī, atbalstīja Darba likuma grozījumus, kas paredz ieviest ģenerālvienošanos nozarēs, un plānots, ka tā vispirms tiks ieviesta būvniecības nozarē.

Vienošanās uz trīs gadiem

Galvenais praktiskais jauninājums no ģenerālvienošanās būs vienotas minimālās algas noteikšana būvniecības nozarē, un to paredzēts noteikt 780 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumam - valstī noteiktā minimālā mēnešalga ir 430 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Tātad būvniecības nozarē minimālo algu varētu celt gandrīz divas reizes. Mērķis ir samazināt aplokšņu algu izplatību.

Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba FromaneMāris Klūga
    Līdz tam gan vēl ir kāds ceļš ejams, jo ir jāsavāc "kritiskā masa" – būvnieki, kas šo vienošanos parakstītu, lai tā būtu spēkā un attiektos arī uz tiem, kas šo ģenerālvienošanos nebūs parakstījuši. Ģenerālvienošanās saskaņā ar likumā noteiktajiem kritērijiem jāparaksta būvniekiem, kur strādā vismaz 50% nozarē nodarbināto vai arī kuru apgrozījums ir vismaz 50% no kopējā nozarē.

     

    Būvniecības nozarē kopējais apgrozījums ir ap 1,4 miljardi eiro.

    Tas nozīmē, ka ģenerālvienošanās, lai tā būtu spēkā, jāparaksta būvniekiem, kuru kopējais apgrozījums ir vismaz 700 miljoni eiro.

    Šobrīd to būvnieku, kas vēlētos parakstīt vienošanos, kopējais apgrozījums ir aptuveni 600 miljoni eiro, teica Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

    Tātad pietrūkst vēl uzņēmumu ar kopumā 100 miljonu eiro apgrozījumu, un pašlaik notiek aktīvas sarunas, lai nākamā mēneša vai nākamo divu mēnešu laikā vienošanos varētu parakstīt un noteikumi par minimālo algu nozarē stātos spēkā līdz ar 2019.gada 1.janvāri.

    "Mēs šobrīd ļoti aktīvi vēl runājam ar lielajiem uzņēmumiem, kas nav biedrībās. Mēs ļoti ceram, ka arī viņi atbalstīs. Bet jebkurā gadījumā mēs aicinām visus būvniecības uzņēmumus, kas gribētu iepazīties ar ģenerālvienošanos un pievienoties. Mēs šobrīd esam ļoti aktīvā procesā, un interese no uzņēmumiem ir liela. Es tiešām ceru, ka līdz 10. maijam mēs šo apjomu varētu savākt," sacīja Fromane.

    Ģenerālvienošanos plānots parakstīt uz trim gadiem. 

    Arvien liela problēma

    Aplokšņu algas būvniecībā joprojām ir izplatīta problēma. Valsts budžets tādēļ katru gadu zaudē gandrīz 60 miljonus eiro neiekasētos nodokļos.  Lai gan būvniecība jau sen bijusi VID uzmanības lokā, situāciju uzlabot neizdodas, atzīst dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

    "Kā jūs atceraties, jau vairākus gadus Valsts ieņēmumu dienests ir teicis, ka būvniecības nozare ir viena no tām prioritātēm, kam mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību, tomēr tie rādītāji 2015. un 2016. gadā ir turējušies vienlīdz slikti," teica Pelēkā.

    Saskaņā ar VID datiem, kopumā nedeklarēto algu īpatsvars būvniecības nozarē ir 24% – aptuveni par katru ceturto eiro darbaspēka nodokļi netiek maksāti.

    Tikpat satraucošs ir arī fakts, ka trešdaļa būvniecībā nodarbināto šobrīd legāli saņem minimālo algu vai vēl mazāk. Minimālās algas celšana nozarē ir veids, kā ar to cīnīties, bet tikpat nozīmīga ir arī uzraudzība.

    Fromane norāda, ka daļa būvnieku ir skeptiski par valsts iespējām uzraudzīt algu maksāšanu nozarē.

    "Bet šobrīd ar elektronisko laika uzskaiti Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būs viss nepieciešamais, lai analīzi veiktu efektīvi, lai arī pārbaudes veiktu efektīvi, un es domāju, ka tuvāko gadu laikā, ja šī ģenerālvienošanās tiks noslēgta, šī vairs būvniecības nozarē nebūs problēma," piebilda Fromane.

    VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja atzīst, ka vienmēr pēc minimālās algas palielināšanas daļa uzņēmēju formāli samazina darbinieku nostrādāto stundu skaitu, lai iekļautos ierastās algas rāmī.

    Šādus gadījumus izķert dienestam ir grūts uzdevums, taču būvniecības nozarē nelegālo nodarbinātību ļaus pamanīt elektroniskā darba laika uzskaites sistēma.

    Tā liek celtniekiem atzīmēties, gan ieejot būvlaukumā, gan izejot no būvlaukuma.

    "Elektroniskā darba laika uzskaite mums šo darbu atvieglos, jo mēs varēsim no šīs sistēmas paņemt katra konkrētā darbinieka stundu skaitu, cik viņš ir atradies objektā. Tās pirmās pārbaudes mums ir bijušas apmēram 50 uzņēmumos. Mēs esam konstatējuši arī uzņēmumus, kur nav piereģistrēti visi darbinieki. Vai tas ir kļūdas dēļ? Pašiem darbiniekiem arī reizēm ir tas apzinīguma līmenis tāds, ka viņiem liekas, - ko tur kaut kāda sistēma, es vienkārši iešu viņai garām nepiereģistrējoties," stāstīja Pelēkā.

    Viņa norādīja, ka dienestam ar uzņēmējiem ir vienošanās pagaidām par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas neatbilstībām nepiemērot sodus, lai dotu laiku būvniekiem aprast ar jauno sistēmu. 

    1 komentārs
    Artūrs Savickis
    "[..] minimālo algu varētu celt gandrīz divas reizes. Mērķis ir samazināt aplokšņu algu izplatību." Hahahaha, kurš neaprakstāmais idiots šito frāzi salika kopā? :D Izskatās, ka tur kādam vispār nav sajēgas, kas ir minimālā alga, un kas ir neapliekamais minimums, un kādēļ ir jāceļ otro, nevis pirmo no nosauktajiem.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti