Nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība (50,9% no kopējā būvniecības apjoma) – par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība (38,8% no kopējā būvniecības apjoma) – par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.
Inženierbūvju būvniecībā divas reizes pieauga ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvdarbu apjoms. Ievērojams produkcijas kāpums – par 67,7% bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā.
Autoceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjomi pieauga par 28,2%.
Nedzīvojamo ēku grupā būvniecības apjoma būtisks pieaugums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku (par 90%), biroju ēku (par 60,6%),
skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku (par 44,1%), kā arī rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu (par 23,6%) būvniecībā.
Šā gada trešajā ceturksnī viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai izsniegta 901 būvatļauja, tai skaitā jaunajai būvniecībai – 699 būvatļaujas. Tas, salīdzinot ar 2016. gada trešo ceturksni, ir par 297 būvatļaujām vairāk.
Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegta 81 būvatļauja. Tas ir divas reizes vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni. No tām 48 izsniegtas jaunbūvēm.
Savukārt šā gada deviņos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās sasniedza 1,19 miljardus eiro. Tas ir par 18,5% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu pērn, liecina CSP dati.
