Pēc EM jaunākā pētījuma, būvniecības izmaksas 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, varētu pieaugt vairāk nekā par 11%. Tas notiek tāpēc, ka pasaules ekonomika lēnām atveseļojas no Covid-19 krīzes un līdz ar to strauji aug pieprasījums pēc kokmateriāliem un metāla izstrādājumiem.
AS “Citadele banka” privātpersonu direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks skaidroja: “Šajā brīdī valdības un privātais sektors ļoti aktīvi visā pasaulē atbalsta infrastruktūru, atbalsta būvniecību, grib iekustināt ekonomiku, un pasaules kapacitātes ir tādas, kādas tās ir. Kokmateriāli, metāls ir tas, kas pirmais izjūt kāpumu, ja visi īsā laikā pieprasa lielus apjomus.”
Iepriekš, piemēram, pagājušajā gadā, plānotie būvdarbi šobrīd būs dārgāki, aprēķinātās izmaksas – lielākas. Mūrnieks pieļāva, ka arī valsts un pašvaldību projekti beigu beigās var izrādīties dārgāki.
Šā brīža situāciju raksturo liela nenoteiktība, pauž būvnieki.
SIA “Velve” valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norādīja: “Tie būvnieki, kas cīnās par pasūtījumiem šobrīd, sastopas ar neprognozējamību. Sasniedzot zināmu cenu līmeni, kas būtiski ietekmē paredzamās ēkas izmaksas un izīrējamās dzīvojamās platības cenu par kvadrātmetru vai biroja ēkas īres maksu par kvadrātmetru, nereti veidojas situācijas, kad pasūtītājs iecerēto projektu vairs nav gatavs finansēt, jo projekts vai biznesa iecere ir kļuvusi nerentabla vai vispār neiespējama.”
Tikmēr EM mēģina kliedēt ekspertu un būvnieku bažas. Ministrijā uzskata, ka gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā būvmateriālu cenas stabilizēsies.
“Ieteikums no pētniekiem ir ļoti rūpīgi sekot līdzi būvizstrādājumu un būvmateriālu cenām un, ja samazinājums nesekos, ko eksperti prognozē, ka principā tam ir jāsākas šī gada otrajā pusē,
un ja pieaug vai turpina pieaugt cenas, tad attiecīgi lemt par iespējamo būvniecības apjomu vai valsts ieguldījumu samazinājumu,” norādīja ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Finanšu institūcijā “Altum”, kas administrē mājokļu energoefektivitātes atbalsta programmu, atzīmēja, ka šovasar vairāku māju siltināšana kavējas tieši būvniecības izmaksu sadārdzinājuma dēļ.
“Mēs esam novērojuši gadījumus, kad projekta uzsākšana aizkavējas vai uz laiku tiek atcelta tādēļ, ka izvēlētais būvnieks iepirkuma rezultātā ir atteicies no līguma parakstīšanas, ņemot vērā to, ka no piedāvājuma brīža, kad būvnieks ir izteicis savu piedāvājumu par projektu, pagājis salīdzinoši ilgs laiks un šobrīd vienkārši par tām cenām būvnieks nespēj nodrošināt projekta realizāciju,” sacīja “Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
Šādas situācijas tiek risinātas, piesaistot nākamos konkursa pretendentus vai pārskatot projektu tāmes. Vērzemniece gan atzīmēja, ka projektu aizkavēšanās būvniecības izmaksu kāpuma dēļ nav masveida tendence. Kopumā “Altum” ir ziņas par apmēram 15 šādiem gadījumiem.
