ĪSUMĀ:
- Garo piegādes ķēžu dēļ nogādāt preces un izejvielas laikā kļūst sarežģītāk.
- Tāpat strauji pieaugušas piegādes izmaksas, pat par 400%.
- Komisāre: Trūkst metāla, minerālu un koksnes, kas noved pie to cenu kāpuma.
- Piegāžu ķēdes ietekmēja arī Suecas kanāla bloķēšana un interneta tirdzniecības pieaugums.
- Celtniecības preču un izejvielu cenas ietekmē arī valstu ieguldījumi ekonomikā.
- Komisāre: Eiropas valstīm būtu jādomā, kā vairāk ražot pašmājās.
- EP deputāte: Celtniecības atkritumi būtu aktīvāk jāpārstrādā.
- EP deputāts: Eiropai vajadzētu pārskatīt pieeju būvmateriālu eksportam.
Koronavīrusa pandēmija izgaismoja vairākus trūkumus un vājās vietas pasaules ekonomikā. Viena no tām ir garās piegāžu ķēdes. Tā kā kravu transporta kustība daudzos pasaules reģionos joprojām ir apgrūtināta un atsevišķas Ķīnas ostas nestrādā ar pilnu jaudu, tad nogādāt preces un izejvielas laikā kļūst arvien sarežģītāk.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pasaule pēkšņi ir saskārusies ar visdažādāko lietu trūkumu. To vidū ir arī būvmateriāli.
Turklāt, kā norādīja Eiropas Savienības komisāre Mareida Makginesa, ir strauji pieaugušas arī piegādes izmaksas: “Piemēram, pandēmijas laikā pasaulē par aptuveni 400% palielinājās piegādes cenas. Spiediens uz cenu paaugstināšanos ir globāla parādība, kas ietekmē tādus nozīmīgus pasaules tirgus kā Eiropa, ASV un Ķīna. Atsevišķos gadījumos cenas ir sasniegušas augstāko punktu kopš 2008. gada. Komisija rūpīgi seko piegādes traucējumiem.
Mēs redzam, ka trūkst metāla, minerālu un koksnes, kas noved pie to cenu paaugstināšanās.”
Pasaules piegāžu ķēdes ir ietekmējusi arī nesenā Suecas kanāla bloķēšana, kā arī straujais iepirkšanās pieaugums internetā. Savukārt lielais aukstums ASV Teksasas štatā ir atstājis ietekmi uz to naftas produktu cenām, kas tiek izmantoti, piemēram, plastmasas cauruļu ražošanā.
Celtniecības preču un izejvielu cenas ietekmē arī tas, ka daudzas pasaules valstis tagad aktīvi iegulda naudu ekonomikā, lai palīdzētu tai atgūties no koronavīrusa radītās krīzes. Viena no izplatītākajām ekonomikas stimulēšanas formām ir ieguldījumi jaunos ceļos, ēkās un citos sen nepieciešamos infrastruktūras objektos.
Tādēļ Eiropas valstīm būtu jādomā, kā vairāk ražot pašmājās, sacīja komisāre Makginesa: “Visā Eiropas Savienībā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās ir ļāvusi dažādiem ekonomikas sektoriem atjaunot aktivitāti. Mēs zinām, ka Eiropa var efektīvāk izmantot izejvielu un celtniecības materiālu veidus un dažos gadījumos patstāvīgi apmierināt lielāku vietējā pieprasījuma daļu. Mums ir spēcīga rūpniecības bāze. Ja kopā ar to mēs vēl aktīvāk attīstīsim aprites ekonomiku, tad varēsim samazināt mūsu stratēģiskās atkarības un turpināt izaugsmi.”
Celtniecības materiālus var ražot, arī pārstrādājot būvgružus. To Eiropā ir ne mazums. Eiropas Parlamenta Zaļo grupas deputāte no Vācijas Enrike Hāna debatēs sacīja, ka dažās valstīs atkārtotai pārstrādei tiek novirzīti līdz pat 90% būvgružu, bet citās – tikai ap 10%.
„Būvniecības joma ir viena no resursu ietilpīgākajām nozarēm mūsu kontinentā. Tādēļ mums ir nepieciešams, lai celtniecībā resursi tiktu izmantoti efektīvi un ar zemu CO2 izmešu līmeni. It sevišķi, kad tiek celtas dzīvojamās mājas un ceļi. Ir jāpievērš uzmanība arī šīs nozares radītājiem atkritumiem. Tie ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā.
Tādēļ mums celtniecības atkritumi būtu aktīvāk jāpārstrādā. Te ir milzīgs aprites ekonomikas potenciāls,” norādīja Hāna.
Ir arī deputāti, kuri uzskata, ka Eiropai vajadzētu pārskatīt savu pieeju būvmateriālu eksportam.
Tam uzmanību pievērsa deputāts no Beļģijas Paskāls Arimons, kurš pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu: „Piemēram, koksne ir viena no retajām izejvielām, ko var ražot Eiropā. Meži aug tepat. Tad kāpēc mēs nosūtam pilnus konteinerus ar koksni uz ASV un Ķīnu, bet pēc tam paši sastopamies ar koksnes trūkumu? Eiropas Komisijai ir jāpievērš uzmanība šim jautājumam. Daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī ģimenes, kas vēlas uzbūvēt sev māju, gaida atbildi, kā viņiem tikt galā ar šiem nopietnajiem izaicinājumiem.”
Eiropas Komisija cer, ka dažas problēmas ar būvmateriālu cenām varētu būt īslaicīgas un pazudīs, kad piegāžu ķēdes atsāks normālu darbu. No otras puses, Briseles pasludinātais renovāciju vilnis, kā arī ievērojamie līdzekļi, kas tiks novirzīti no ekonomikas atjaunošanas plāna, turpinās palielināt pieprasījumu pēc būvmateriāliem un izejvielām un var sadārdzināt dažādu objektu celtniecību.
